Lai uzlabotu veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti onkoloģijas pacientiem, Veselības ministrija ir izstrādājusi Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāna projektu 2017.–2020. gadam. Plāns ir izstrādāts ar mērķi uzlabot situāciju primārajā diagnostikā un ārstēšanā biežākajās ļaundabīgo audzēju lokalizācijās, pilnveidot esošo skrīningu aptveri un kvalitāti un paplašināt paliatīvās aprūpes pieejamību, TVNET informēja ministrijas preses sekretāre Agnese Zarāne.
«Lai arī šobrīd redzam, ka veselības aprūpes finansējums nav pietiekams, lai diagnostikas un ārstēšanas pakalpojumus onkoloģiskiem pacientiem nodrošinātu pilnībā, svarīgi, ka jau esošā finansējuma ietvarā mainām pašu sistēmu un ieviešam jaunus risinājumus. Onkoloģisko slimību gadījumā būtiska nozīme ir agrīnai diagnostikai un laikus sāktai ārstēšanai, tādēļ esmu īpaši lepna par to, ka «zaļais koridors» jau darbības pirmajos mēnešos ir izglābis vairākus simtus dzīvību, jo slimību izdevies konstatēt agrīnā stadijā,» norāda veselības ministre Anda Čakša.
Statistikas dati liecina, ka mirstība no ļaundabīgajiem audzējiem Latvijā ir salīdzinoši augsta un
ļaundabīgie audzēji ir otrs biežākais nāves cēlonis.
Ņemot vērā onkoloģisko slimību izplatību un to ietekmi uz sabiedrības veselību kopumā, onkoloģija ir noteikta kā viena no veselības aprūpes jomas prioritātēm.
Plāna mērķi paredzēts sasniegt, mazinot riska faktoru izplatību, uzlabojot organizēta vēža skrīninga koordināciju un uzraudzību; uzlabojot agrīnu diagnostiku, ārstēšanu un dinamisko novērošanu; medikamentu pieejamību; medicīnisko rehabilitāciju un paliatīvo aprūpi. Lai novērstu un samazinātu onkoloģisko slimību riska faktoru izplatību un veicinātu veselīgus paradumus sabiedrībā, ir jāsamazina atkarību izraisošo vielu lietošanas izplatība, ultravioletā starojuma iekārtu izmantošanas samazināšana (īpaši agrīnā vecumā), kā arī jāturpina veicināt veselīga dzīvesveida izplatību sabiedrībā. Slimību profilakses un veselības veicināšanas nolūkos
plānots īstenot sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumus onkoloģisko slimību riska faktoru izplatības mazināšanai;
pasākumus par onkoloģisko slimību agrīnu diagnostiku un ārstēšanu; kā arī sniegt atbalstu personām cīņā ar atkarībām un īstenot citas aktivitātes.
Lai gan kopš 2009.gada Latvijā tiek īstenota valsts apmaksāta vēža savlaicīgas atklāšanas programma jeb vēža skrīnings, atsaucība dalībai vēža skrīningā būtiski atpaliek no Eiropas rekomendācijās par vēža skrīningu noteikto minimālo atsaucības rādītāju (zarnu vēža skrīnings - 45%; krūts vēža skrīnings - 70-75% no uzaicināto sieviešu skaita). Šā iemesla dēļ
ir jāveicina sabiedrības izpratne par skrīninga nozīmi un pozitīvajiem ieguvumiem.
Problēmas skrīninga efektivitātē rada arī apstāklis, ka valsts organizētā skrīninga programmā nav ieviesta skrīninga pakalpojumu kvalitātes kontrole un uzraudzība, kā arī trūkst sistemātiskas kontroles visos skrīninga etapos un nav izveidota vienota skrīninga datu platforma, kas ļautu analizēt skrīninga efektivitāti. Līdz ar to ir plānots izstrādāt skrīninga pakalpojumu kvalitātes kontroles un uzraudzības sistēmu, ņemot vērā Eiropas vadlīnijas dzemdes kakla vēža, krūts vēža un kolorektālā vēža skrīninga kvalitātes nodrošināšanai; izglītot ārstniecības personas organizēta skrīninga jautājumos; veicināt sabiedrības izpratni par skrīninga būtību un pozitīvajiem ieguvumiem un veikt citus pasākumus.
Lai uzlabotu onkoloģisku pacientu veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti, paredzēts veikt pasākumus agrīnas diagnostikas, ārstēšanas un dinamiskās novērošanas jomā - veicinot veselības profilaktisko pārbaužu efektivitāti; uzlabojot agrīnu ļaundabīgo audzēju diagnostiku primārās un sekundārās aprūpes līmenī; uzlabojot pieejamību nepieciešamajām papildu konsultācijām, izmeklējumiem un konsilijiem onkoloģisko slimību pacientiem; izstrādājot ķirurģisko pakalpojumu kvalitātes un drošības prasības; pilnveidojot patoloģijas izmeklējumus onkoloģijā; nodrošinot multidisciplināru pieeju onkoloģisko pacientu ārstēšanā un aprūpē, izstrādājot pacienta «ceļa karti», ietverot diagnostiku, ārstēšanu un dinamisko novērošanu un īstenojot citus būtiskus pasākumus.
Plāna projektā atzīts, ka nepietiekamais finansējuma apjoms zāļu nodrošināšanai onkoloģiskajiem pacientiem veicina to, ka viss ietaupījums tiek izlietots pacientu nodrošināšanai ar kompensējamo zāļu sarakstā esošajām zālēm, līdz ar to
ir apgrūtinātas iespējas paplašināt jau esošo zāļu kompensāciju citiem vēža veidiem vai stadijām vai iekļaut kompensācijas sistēmā jaunas zāles.
Tāpat jāatzīmē, ka daļai onkoloģisko pacientu kompensējamo zāļu sarakstā iekļautās zāles nesniedz vēlamo rezultātu, līdz ar to pakalpojuma pieejamības uzlabošanai ir izvērtējama personalizētās medicīnas principu, t.sk. valsts apmaksātās biomarķieru noteikšanas, ieviešana.
Plāna projektā identificēts, ka medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanas iespējas ir ierobežotas, savukārt situācija paliatīvajā aprūpē tikai daļēji atbilst paliatīvās aprūpes pakalpojuma definīcijai, un šajā jomā ir nepieciešami kompleksi uzlabojumi, jo pacientu skaits, kam ir nepieciešama šī aprūpe, pieaug. Lai uzlabotu medicīniskās rehabilitācijas un paliatīvās aprūpes pieejamību onkoloģiskajiem pacientiem, paredzēts īstenot šādus pasākumus: izstrādāt valsts apmaksāto medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu apjomu onkoloģiskajiem pacientiem; uzlabot medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēju zināšanas un prasmes darbā ar onkoloģisko slimību pacientiem; attīstīt un pilnveidot paliatīvās aprūpes pakalpojumu jomu, uzlabojot pakalpojuma pieejamību, kvalitāti un aprūpes nepārtrauktību; pilnveidot paliatīvās aprūpes pakalpojumu bērniem; uzlabot bērnu paliatīvās aprūpes mobilo pakalpojumu pieejamību u.c.
Lai īstenotu iepriekšminētos pasākumus, 2017.gadā būs nepieciešami papildu 9,5 milj. eiro,
2018.gadā – 41,8 milj. eiro, bet 2019.gadā – 35,2 milj. eiro.
