Latvija varētu sākt diskutēt par civilistu lomas stiprināšanu aizsardzības jomā, piemēram, palielinot Zemessardzē esošo brīvprātīgo skaitu, kā arī armijas rezerves, uzskata Latvijas vēstnieks Francijā Imants Lieģis.
Vēstnieks mudina ņemt piemēru no Lietuvas un stiprināt civilistu lomu aizsardzības jomā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lieģis, kurš ir arī bijušais Latvijas aizsardzības ministrs, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) publikācijā «Latvijas ārējā un drošības politika. Gadagrāmata 2017» norādījis, ka NATO Varšavas samitā pieņemto lēmumu īstenošanai nedrīkst taupīt nekādus pūliņus.
Viņš vērš uzmanību uz nepieciešamību novērst visus loģistiskos kavēkļus, kas varētu apgrūtināt aprīkojuma vai karavīru pārvietošanu. Tāpat steidzami jānodrošina arī Latvijas un NATO karavīru savstarpējās mijiedarbības spēja, kā arī jāizstrādā iesaistes noteikumi.
«Jāpilnveido aspekti, kas saistīti ar katrai operācijai nepieciešamo integrēto vadību un kontroli. Kontekstā ar neseno Krievijas militārās klātbūtnes pieaugumu Kaļiņingradā Latvijai vajadzēs strādāt pie teritoriālās piekļuves lieguma pastāvīgas esamības NATO darba kārtībā. Nedrīkst pieļaut absolūti nekādas politiskās atkāpes no 1,7% iekšzemes kopprodukta (IKP) novirzīšanas aizsardzībai,» uzsver vēstnieks.
Viņa ieskatā nepieciešams pastāvīgi īstenot dažādus pasākumus, kas demonstrētu Latvijas apņēmību rīkoties saskaņā ar Vašingtonas līguma trešajā pantā noteikto. Kā viens no šiem pasākumiem Lieģa ieskatā varētu būt civilistu lomas stiprināšana aizsardzības jomā, piemēram, palielinot Zemessardzē esošo brīvprātīgo skaitu, kā arī armijas rezerves.
«Nedrīkst pieļaut nekādu minstināšanos, lai demonstrētu, ka potenciālajam agresoram pretī stāsies spēcīgs un apņēmības pilns civilais un militārais spēks, kas ir gatavs pretoties gan tradicionālajam, gan hibrīdkaram raksturīgiem uzbrukumiem. Parādot apņēmību sevi aizstāvēt un izskaidrojot, kā rīkoties uzbrukuma gadījumā, tiek īstenoti atturēšanas nodrošināšanai izšķiroši svarīgi pasākumi,» uzskata vēstnieks.
Lietuva ir publicējusi un izplatījusi civilpersonu instrukciju rokasgrāmatu par civilpersonām veicamajiem pasākumiem militāra uzbrukuma gadījumā. «Iespējams, ka Latvijai vajadzētu rīkoties līdzīgi,» viņš spriež.
LĀI publikācijas mērķis ir sniegt izvērtējumu un izpratni par Latvijas ārējās un drošības politikas izaicinājumiem 2017.gadā. Autori analizē 2016.gada notikumus un lēmumus, cenšoties iezīmēt Latvijas ārējās un drošības politikas scenārijus un rekomendācijas šim gadam.