Pētnieks šaubās, vai Saeimas Analītiskā dienesta kapacitāte būs pietiekama

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Lūka / LETA

Saeimas Analītiskajam dienestam jau no pirmās dienas būtu jāstrādā ar pilnu jaudu, jo politiķi šogad apņēmušies īstenot vairākas būtiskas reformas, šādu viedokli raidījumam «LNT Ziņas» pauda politologs, domnīcas «Certus» pētnieks Daunis Auers, kurš pētījis, kā Analītiskie dienesti darbojas citos parlamentos mūsu reģionā.

Taču pagaidām tiek plānots, ka dienestā strādās tikai trīs pētnieki.

«Ja godīgi, trīs pētnieki... Es šaubos, ka varēs pieņemt pētniekus, kas ir speciālisti veselības politikā, nodokļu politikā un izglītības politikā. Jau no paša sākuma tur būs grūti tikt galā ar visiem šiem jautājumiem. Ja būtu lielāks birojs, būtu lielāka iespēja paņemt speciālistus dažādās jomās un tātad arī labāk tikt galā ar šiem sarežģītiem jautājumiem,» komentēja Auers.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) skaidro, ka tik mazā sastāvā dienests darbosies, visticamāk, tikai šogad.

«Tas ir pagaidām, un tas ir pirmais solis. Mēs sākam veidot Latvijas parlamentā jaunu struktūru, kam būs pilnīgi jauni uzdevumi šajā parlamentā veicami. Paskatīsimies, kā mums ies,» norādīja Mūrniece.

Lai nodrošinātu dienesta darbību, šogad papildu atvēlēti 100 000 eiro. Šogad tam plāno uzticēt veikt divus līdz četrus pētījumus, kuru mērķis ir uzlabot deputātu darba sniegumu.

Reti par kuru jautājumu Saeimā ir bijusi tik liela vienprātība kā par Analītiskā dienesta nepieciešamību. To atbalsta gan koalīcijas partijas, gan opozīcija.

«Strādājot šeit, parlamentā, to arī ļoti asi var izjust, ka pašam parlamentam nav iespējas iegūt informāciju ekonomiskas analīzes, sociālas analīzes, jebkādas citas analīzes ietvaros. Ir tikai tāda formāla juridiskā analīze, bet ne kas cits par iesniegtajiem likumprojektiem. Un parlamentam ir svarīgi iegūt arī neatkarīgu viedokli īpaši nozīmīgos likuma grozījumos,» komentēja «No sirds Latvijai» Saeimas frakcijas vadītāja Inguna Sudraba.

«Tad, kad es vēl iepriekšējā Saeimā kā jauna deputāte tiku ievēlēta, es biju ļoti pārsteigta, ka analīze Saeimā netiek veikta. Un konsultanti vairāk nodarbojas ar tāda tehniska rakstura darbiem. Savukārt tieši saturiski parlaments vairāk uzticas tai informācijai, kas nāk no ministrijām. Un tomēr likumdevējam tā nebūtu jāstrādā. Ir jābūt analīzei šeit uz vietas,» uzskata arī «Vienotības» deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

Tomēr ar dienesta veidošanu nesokas tik raiti kā plānots. Sākotnēji bija paredzēts, ka dienests darbu sāks gada sākumā, bet tagad tas atlikts līdz 1.martam. Saeima šonedēļ apstiprināja dienesta nolikumu, un drīzumā tiks izsludināts vadītāja amata konkurss.

Saeimas ģenerālsekretāre Karina Pētersone cer, ka pusotra mēneša laikā izdosies atrast piemērotu vadītāju.

«Protams, mēs meklējam cilvēku ar atbilstošu pieredzi, ar pieredzi gan kolektīva vadīšanā, gan pētniecībā, gan arī, protams, ar zinātniskā darba pieredzi, ar valodām. Tas nav vienkāršs darbs, un darbs tiešām ir ļoti atbildīgs,» komentēja Pētersone.

Analītiskā dienesta vadītāja alga būs līdz 2300 eiro pirms nodokļu nomaksas.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu