Radusies situācija ar Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) ēku ir nepatīkams pārsteigums gan SIA «Rīgas nami», gan Rīgas domes pārstāvjiem, paziņoja «Rīgas namu» Komunikācijas nodaļas vadītājs Edgars Arnītis.
«Rīgas namiem» Operas ēkas stāvoklis esot nepatīkams pārsteigums; sola operatīvu rīcību
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pēc Arnīša vārdiem, ar notikušo uzņēmums tika iepazīstināts otrdien,17.janvārī, iknedēļas LNOB un «Rīgas nami» pārstāvju sapulcē. «Trešdien līdz ar citiem saņēmām Zigmāra Liepiņa izsūtītās foto liecības un iepazināmies ar LNOB paziņojumu,» atzīmēja Arnītis.
Arnītis apgalvoja, ka līdz otrdienai no ēkas apsaimniekotāja - Latvijas Nacionālās operas un baleta - nebija saņemta informācija, ka ēkas fasāde atrodas kritiskā situācijā. «Par laimi situācijā nav cietuši garāmgājēji, LNOB operatīvi norobežoja teritoriju un demontēja bīstamos fasādes elementus.»
«Rīgas nami» ir gatavi aktīvi iesaistīties operas ēkas avārijas novēršanā, aicinot operas pārstāvjus uz konstruktīvu sadarbību.
Patlaban sākti darbi, lai veiktu vietas apsekošanu un pēc iespējas ātrāk būtu iespējams izstrādāt fasādes restaurācijas projektu, kas ļaus izdarīt secinājumus par nepieciešamajiem darbiem un investīcijām situācijas sakārtošanai.
Vienlaikus Arnītis piebilda, ka operas ēka un tās fasāde pakļaujas ar kultūras pieminekli saistītajām prasībām, tāpēc nepieciešami pārdomāti risinājumi un attiecīgie saskaņojumi. Līdz ar projekta aprēķiniem, kopā ar nomnieku uzņēmums domās par nepieciešamo investīciju piesaisti. «Iespējams LNOB būs jāpārskata saskaņotie investīciju plāni, lai risinātu kritiskākās nepieciešamības,» norādīja «Rīgas nami» pārstāvis.
Pēc viņa paustā, operas ēkas fasādes renovācija tika veikta 1995.gadā pēc Kultūras ministrijas (KM) pasūtījuma un tās uzraudzībā. Vēlāk 1999.gadā ēka tika nodota Rīgas domes Īpašuma departamenta īpašumā, bet ēkas apsaimniekošanas jautājumus saglabājot LNOB pārziņā. Patlaban ēkas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu regulē līgums starp LNOB un «Rīgas nami», kas paredz LNOB atbildību par ēkas ekspluatāciju, avārijas situāciju likvidēšanu, investīcijām ikgadējos restaurācijas darbos un «Rīgas nami» kā iznomātāja informēšanu par avārijas situācijām un nepieciešamajiem darbiem.
Arnītis norādīja, ka pērn līgumā pēc LNOB prasībām tika iestrādāti risinājumi ēkas atjaunošanai, paredzot palielināt nomas maksu līdz 0,98 eiro kvadrātmetrā. «Rīgas nami» apņēmās desmit gadu laikā veikt investīcijas ēkas atjaunošanā aptuveni 1,7 miljonu eiro apmērā, turklāt uzdevumus investīciju ieguldīšanai uzstāda LNOB. Patlaban notiekot darbs pie investīciju plāna izstrādes, abām pusēm regulāri tiekoties un apspriežot galvenos uzdevumus. Ēkas fasādes renovācija šajās sarunās no LNOB puses līdz šim nav tikusi aktualizēta.
Jau ziņots, ka ierakstā sociālajā tīklā «facebook.com» LNOB direktors Zigmārs Liepiņš informē, ka no LNOB ēkas sākuši krist nost ķieģeļu un apmetuma gabali, taču amatpersonas šī situācija neinteresējot.
Liepiņš norādīja, ka apmetuma gabali, krītot no «mūsu Baltā nama», nevienam netrāpīja. Vieta gan tika nofotografēta un apvilkta ar zaļo sietu, lai apmetuma biršana neturpinātos.
«Līdz šim neviens nav turējis par vajadzīgu pat painteresēties,» pauž Liepiņš, kurš norāda, ka situācijā, kad atbildīgās amatpersonas klusē rodas jautājumi, kā risināt šo situāciju.
Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) pārstāvji informēja, ka biroja darbinieki šodien apsekos LNOB ēku.