Neo lietā spilgti izpaužas selektīva likuma burta, nevis likuma gara ievērošana, šādu viedokli pauž lietā apsūdzētais Ilmārs Poikāns.
Poikāns: Neo lietā ļoti spilgti izpaužas selektīva likuma ievērošana
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jau vēstīts, ka Rīgas apgabaltiesa šonedēļ nolēma atcelt Neo attaisnojošu spriedumu daļā par ziņu, kas ir komercnoslēpums, neatļautu iegūšanu un piesprieda viņam 60 stundu piespiedu darbu.
Poikāns norādīja, ka tiesas arī kļūdās, bet to var labot ar pārsūdzēšanu. «Septiņi gadi, un nekas nav vēl beidzies. Pilns tiesas spriedums būs pieejams 31.janvārī, tad tiks sagatavota kasācijas sūdzība un spriedums pārsūdzēts. Un joprojām man ir daudz jautājumu, uz kuriem es vēlēšos saņemt atbildes, kas rodas, izejot kārtējo Dantes loku Latvijas tiesu sistēmā - par nenotikušu noziegumu,» tā komentēja Poikāns.
Viņš pauda, ka pēc kārtējā sprieduma noklausīšanās rodas iespaids, ka visā procesā saskatāma nepārvarama vēlme uzlikt viņam zīmogu - «kriminālnoziedznieks». Pēc viņa domām, Neo lietā ļoti spilgti izpaužas selektīva likuma burta, nevis likuma gara ievērošana. «Šī man ir principa lieta, kur es nedrīkstu atkāpties un arī neatkāpšos - cīnīšos līdz galam, jo ir laiks noskaidrot, cik lielā vērtē likumsargiem ir sabiedrības intereses. Ja būs nepieciešams, tad jāiet vien līdz Eiropas Cilvēktiesību tiesai,» par savu apņēmību stāsta Poikāns.
Pēdējā vārdā šonedēļ Poikāns norādījis uz to, ka rīkojās sabiedrības interesēs bez jebkādiem ļauniem nolūkiem, bez motivācijas nodarīt kādam kaitējumu. «Es ar savu rīcību centos pievērst Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācijas tehnoloģiju darbinieku uzmanību «kliedzošām» un absurdām IT sistēmas problēmām, to apliecina apsūdzības teksts un lietā esošie materiāli. Neviens loģiski domājošs cilvēks nevarēja paredzēt, ka lejupielāde netraucēti var turpināties trīs mēnešus,» tiesai skaidroja Neo.
Tāpat Poikāns tiesai skaidroja, ka ir gandarīts, ka ar savu rīcību pievērsa gan sabiedrības, gan valsts institūciju uzmanību ļoti nopietnām problēmām gan likumdošanā, gan valsts IT drošības sistēmās un šīs rīcības rezultātā tika veiktas nopietnas izmaiņas. «To, ka es rīkojos pareizi, pierāda arī tūlīt pēc tam veiktās izmaiņas likumdošanā, kas paredz pienākumu atklāt amatpersonu un valsts sektora darbinieku atalgojumu. Man patiesi žēl, ka tikai ar tik radikālu rīcību bija iespējams panākt rezultātu jautājumos, kas skar gan sabiedrības informācijas drošību, gan sabiedrības līdzekļu izlietošanu,» tā pauda Poikāns.
Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa 17.janvārī atcēla Poikānu attaisnojošu spriedumu apsūdzības daļā par ziņu, kas ir komercnoslēpums, neatļautu iegūšanu un piesprieda viņam 60 stundu piespiedu darbu. Tiesa slēgtā sēdē nosprieda atcelt pirmās instances spriedumu daļā par Poikāna atzīšanu par nevainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 200.panta otrajā daļā, un attaisnošanu. Saskaņā ar likumu soda izciešanā nospriests ieskaitīt divas dienas, kad Poikāns aizturēts no 2010.gada 11.maija līdz 2010.gada 13.maijam, kas atbilst 16 piespiedu darba stundām.
Pirmo reizi izskatot lietu apelācijas instancē 2015.gada 2.novembrī, apgabaltiesa pilnībā atcēla pirmās instances spriedumu un apsūdzībā pēc Krimināllikuma 145.panta pirmās daļas Poikānu atzina par nevainīgu un attaisnoja. Bet tika nospriests Poikānu atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 200.panta otrajā daļā, un noteikt sodu, piemērojot Krimināllikuma 491.panta pirmās daļas 1.punktu - piespiedu darbu uz 100 stundām.
Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departaments pērn septembra beigās krimināllietā atcēla spriedumu daļā, ar kuru Neo sodīts ar piespiedu darbu uz 100 stundām pēc Krimināllikuma 200.panta otrās daļas, proti, par ekonomisko un citu ziņu, kuras ir komercnoslēpums, neatļautu iegūšanu savai vai citas personas lietošanai. Atceltajā daļā lieta tika nosūta jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Pārējā daļā, proti, daļā, ar kuru apsūdzētais atzīts par nevainīgu un attaisnots apsūdzībā pēc Krimināllikuma 145.panta pirmās daļas par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, radot būtisku kaitējumu, Rīgas apgabaltiesas spriedums tika atstāts negrozīts.
Poikānam lietā par datu lejupielādi no VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) apsūdzība tika celta pēc Krimināllikuma 200.panta 2.daļas - par ekonomisko un citu ziņu, kuras ir komercnoslēpums, neatļautu iegūšanu savai vai citas personas lietošanai.
Apsūdzība celta arī pēc Krimināllikuma 145.panta 1.daļas - par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, radot būtisku kaitējumu.
No apsūdzības izriet, ka, būdams reģistrēts EDS lietotājs un apzinoties piekļūšanas kārtību deklarēšanas sistēmā, 2009.gada jūlijā Poikāns konstatējis VID sistēmas ievainojamību. Pēc tam Poikāns laikā no 2009.gada oktobra līdz 2010.gada februārim veicis pretlikumīgu datu lejupielādi, secīgi savos datu nesējos ielādējot no EDS un uzglabājot sev nepiederošus 7 453 411 EDS dokumentus ar juridisko un fizisko personu datiem.
Izmeklēšanā esot konstatēts, ka Poikāns neatļauti ieguva savā neierobežotā lietošanā 250 VID EDS elektroniskos dokumentus, pārkāpjot Komerclikumā un Informācijas atklātības likumā paredzētās komersanta tiesības uz komercnoslēpumu. Dokumenti saturēja komercdarbībai svarīgu un vērtīgu informāciju - ziņas par bankas darbiniekiem, ziņas par bankas klientiem, ziņas par bankas sadarbības partneriem, no kuriem banka saņem preces un pakalpojumus.
Poikāns, patvaļīgi piekļūstot VID automatizētajai datu apstrādes sistēmai, esot neatļauti ieguvis arī fizisko personu deklarāciju datus. Iegūtie dokumenti saturēja informāciju par darbinieku vārdiem, personas kodiem, ienākumiem un ieturētajiem nodokļiem, adresēm. Pēc prokuratūras domām, iegūtos dokumentus Poikāns lejupielādēja, izmantojot savā īpašumā esošo portatīvo datoru, savukārt vēlāk tos glabāja un pētīja no savā īpašumā esoša ārējā cietā diska, ko kratīšanā izņēma policija.