Deputāti atbalsta priekšlikumu liegt pašvaldībām dibināt medijus

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Saeimas kanceleja

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vairākums šodien atbalstīja priekšlikumu, kas paredz likumā noteikt, ka valsts un pašvaldību institūcijas nedibina un neizdod kā masu informācijas līdzekļus periodiskos izdevumus un interneta vietnes.

Lai gan priekšlikums grozījumiem likumā «Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem «guva komisijas deputātu vairākuma atbalstu, par to sēdē raisījās plašas diskusijas ar atšķirīgiem viedokļiem.

Atbalstītais deputātu Ritvara Jansona (VL-TB/LNNK), Lolitas Čigānes (V), Eināra Cilinska (VL-TB/LNNK) un Vilņa Ķirša (V) priekšlikums arī paredz noteikt, ka valsts un pašvaldības institūciju sabiedrības informēšanas pienākumu un kārtību nosaka citi normatīvie akti.

Parlamentārieši uzsver, ka priekšlikumu mērķis nav vēršanās pret valsts vai pašvaldību pienākumu īstenot sabiedrības informēšanas aktivitātes. Šī priekšlikuma mērķis ir sakārtot mediju vidi atbilstoši preses brīvības tiesiskajai izpratnei, valsts pārvaldes publisko tiesību sistēmā nodalot īstenotās sabiedrisko attiecību un informēšanas aktivitātes no mediju darbības atbilstoši.

Minētos grozījumus likumā «Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem» komisija atbalstīja virzīšanai Saeimā uz otro lasījumu.

Diskusija par regulējumu pašvaldību informatīvajiem izdevumiem raisīja viedokļu sadursmi. Komisijas sēdē viena no priekšlikuma autorēm Čigāne norādīja, ka piedāvātās izmaiņas ir paredzētas, lai atbalstītu reģionālo presi, kura pašlaik ir spiesta konkurēt ar pašvaldību veidotajiem izdevumiem un tāpēc «mirst nost». Parlamentāriete Čigāne aicināja uzticēties reģionālajai presei, un pašām pašvaldībām neatrasties iekšā šajā mediju tirgū.

Uz viņas teikto vēlāk atbildēja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs, deputāts Augusts Brigmanis, kurš apšaubīja, ka ar šodien atbalstītajām izmaiņām varēs panākt, ka reģionālā prese tiks vairāk pasūtīta un ka pieaugs tās ienākumi. Par iemeslu tam politiķis minēja, ka preses izdevumi ir ļoti dārgi. Lai novērstu negodīgo konkurenci ar pašvaldības izdevumiem, tajos varētu aizliegt izvietot komercreklāmu, piedāvāja deputāts.

Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Andris Jaunsleinis norādīja, attiecībā uz pašvaldībām nevajadzētu pieļaut to kļūdu, kāda jau esot izdarīta valsts līmenī, kad galvenā varas simbola - Saeimas - loma publiski tiek pazemināta, bet valstij neesot iespējams skaidrot pieņemtās pozitīvās izmaiņas. Līdz ar to sabiedrībā liela ietekme ir viedoklim, ka Saeimā tiek pieņemti galvenokārt dažādi slikti likumi, lai gan tā nav taisnība. Šodien atbalstītie grozījumi ir signāls, lai pašvaldību izdevumus cenzētu vai likvidētu, savu satraukumu pauda Jaunsleinis.

Viņam oponēja Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) vadītājs Ivo Leitāns, kurš pieļāva, ka ar šiem izteikumiem tiek pausta vēlme, lai atkal tiktu izdots laikraksts «Pravda», kurā padomju valsts savulaik pauda savu oficiālo pozīciju. LŽA vadītājs akcentēja, ka Jaunsleiņa teiktais izklausās pēc «alternatīvajiem faktiem» jeb meliem, jo Saeimai, lai informētu sabiedrību, ir pieejami dažāda veida kanāli - mājaslapa, preses relīzes tiek sūtītas vairākas reizes dienā, parlamentam ir pieejams pilns sociālo tīklu spektrs un vairāki citi informācijas izplatīšanas ceļi.

Leitāns iestājās par komisijas sēdē atbalstīto priekšlikumu un uzsvēra, ka, ja pašvaldības izdevuma redakcijā strādā pašvaldības amatpersonas, tad tās nevar tikt dēvētas par neatkarīgi mediju pārstāvjiem. Viņš arī norādīja, ka it sevišķi problemātiska ir situācija, kad netiek sniegts visas pašvaldības, bet tikai valdošās koalīcijas viedoklis.

Brigmanis, to komentējot, pauda, ka varētu būt kādi kontrolieri, kas sekotu līdzi, lai pašvaldības informatīvais biļetens nebūtu pie varas esošo rupors. Viņš uzsvēra, ka informācijai šādos izdevumos ir jābūt bezkaislīgi pasniegtai. Viņš kā labu piemēru minēja informatīvo izdevumu savā dzīvesvietā Pūrē, kura tekstā neesot iespējams atrast, ka tiktu slavēta vietējā Tukuma novada vara.

Pirms tam LŽA vadītājs bija vērsis uzmanību, ka komisijas sēdē klātesošie Zaļo un zemnieku savienības pārstāvji balsos pret iecerētajām izmaiņām. Brigmanis uz to atbildēja apstiprinoši, paužot gan augstāk minētos, gan citus argumentus.

Nosacīti emocionālas diskusijas par šiem un citiem jautājumiem starp atsevišķām personām turpinājās arī pēc komisijas sēdes.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu