Protesta gājienā pret Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) reorganizāciju trešdien piedalījās aptuveni 150 dalībnieku, kuri turēja plakātus ar dažādiem uzrakstiem un prasīja izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska demisiju (V), novēroja portāls TVNET. Gājiens sākās pie Saeimas, bet noslēdzās pie Ministru kabineta. Studenti paviesojās arī pie Izglītības un zinātnes ministrijas.
Lielākā daļa gājiena dalībnieku bija studenti, kuri Rīgā ieradušies arī no augstskolas reģionālajām filiālēm. Dalībnieki sagatavojuši arī vairākus plakātus, kuros pausts aicinājums neaiztikt akadēmiju, kā arī «RPIVA ir un būs». Gājienā piedalījās arī akadēmijas mācībspēki.
Protestētāju mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību un iesniegt Saeimā, Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), Augstākās izglītības padomē (AIP) un Ministru kabinetā vēstuli pret RPIVA reorganizāciju. Pret akadēmijas pievienošanu Latvijas Universitātei parakstījušies 4000 cilvēku.
TVNET novēroja, ka pie Saeimas vairāki deputāti izgāja parunāties ar gājiena dalībniekiem. Nonākuši pie IZM ēkas, protestētāji izkliedza saukļus, prasot izglītības un zinātnes ministra demisiju.
Izglītības un zinātnes ministrija norāda, ka līdz ar Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) pievienošanu Latvijas Universitātei studentiem tiks saglabātas tādas pašas tiesības un studiju iespējas, kā līdz šim. Augstskolas reorganizācija tiks virzīta tā, lai studiju process būtu nepārtraukts.
Atsaucoties uz publiski izskanējušajām studentu bažām, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis uzsver: «Studentu bažas ir saprotamas, taču šādām bažām nav racionāla pamata. Ikviens varēs turpināt studijas tāpat kā līdz šim, arī visās astoņās filiālēs un tajās studiju programmās, kas ir izvēlētas. Tiks saglabātas gan budžeta vietas, gan nemainīga studiju maksa».
Šadurskis: «Kas studentiem mainīsies? Pirmkārt, RPIVA pievienošana Latvijas Universitātei dos iespējas finansiāli un intelektuāli stiprināt pedagoģijas studiju programmas, kvalitāti un studiju bāzi. Otrkārt, koncentrējot gan materiālo, gan intelektuālo bāzi pedagogu sagatavošanai, mēs radām jaunu attīstības vektoru, kas ir nepieciešams, lai skolās arvien vairāk nonāktu jauni, talantīgi un zinoši jaunie skolotāji. Treškārt, mainīsies diploma izsniedzējs. Turpmāk tā būs Latvijas Universitāte vai Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija. Vai tās var saukt par neērtībām? Mūsu ieskatā nē, jo vispirms koncentrējot programmas un tad ar ES fondu atbalstu tās paceļot jaunā kvalitātē, pedagoģijas studijas iegūs jaunu attīstības virzību».
Jautājums par RPIVA reorganizāciju nav nedz jauns, nedz unikāls. Tas ir nopietni diskutēts pēdējo piecu gadu laikā. Lai novērstu studiju programmu dublēšanos, jau 2013. gadā tika vērtētas RPIVA un LU apvienošanas iespējas.
IZM nav rosinājusi neko atšķirīgu arī no mūsu reģiona un citu Eiropas valstu pieredzes. Augstskolu konsolidācija kopš 21. gadsimta sākuma ir Eiropā aktuāla prakse. Augstskolas un universitātes ir apvienotas Dānijā, Zviedrijā, Norvēģijā un Apvienotajā Karalistē, un šie procesi turpinās. Mūsu kaimiņos Igaunijā konsolidācijas rezultātā augstskolu skaits ir samazinājies par trešdaļu, un mazākas augstskolas, kas specializējas vienā jomā, ir integrētas lielākās – universitātēs. Apjomīgu un nozīmīgu augstskolu konsolidāciju veic arī Lietuva, kur, piem., līdz šā gada beigām plāno apvienoties divas lielas augstskolas - Kauņas Vītauta Dižā universitāte un Lietuvas Edukoloģijas universitāte, uzsverot, ka tieši abu augstskolu apvienošana stiprinās pedagoģijas studiju kvalitāti.
«Vai mums ir jāsamierinās ar sasniegto vai tomēr jāveic pārmaiņas, lai celtu gan studiju kvalitāti un starptautisko konkurētspēju, gan izcilību skolotāju sagatavošanā un līdz ar to arī skolotāja profesijas prestižu? Attīstībai, izaugsmei un 21.gadsimta izglītībai ir vajadzīgas pārmaiņas,» ir pārliecināts izglītības un zinātnes ministrs.
RPIVA Kuldīgas filiāles vadītāja Ruta Karloviča deputātiem pauda, ka pašreiz viss notiek pret to, kā būtu jābūt demokrātiskā valstī. Viņa uzsvēra, ka augstskola ir pierādījusi, ka tā ir ļoti laba akadēmija, turklāt tā ir vadošā savā nozarē.
Jau ziņots, ka IZM ir nolēmusi ar 2017.gada augustu reorganizēt RPIVA, to pievienojot Latvijas Universitātei. Kā apstiprināja ministrijā, tas nepieciešams, lai veiktu resursu koncentrāciju un panāktu iespējami efektīvu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta panorāma» solīja, ka visas astoņas RPIVA reģionālās filiāles tiks saglabātas un visi pasniedzēji pāries uz darbu LU.
Ministrs norādīja, ka tad, kad aptuveni 2019.gadā sāksies studiju programmu konsolidācija, konkursos uz pasniedzēju amata vietām varēs piedalīties kā LU, tā arī pašreizējie RPIVA mācībspēki, tātad būs «veselīga un draudzīga konkurence».
Ministrijā skaidro, ka jautājums par RPIVA reorganizāciju nav nedz jauns, nedz unikāls. Tas esot nopietni diskutēts pēdējo piecu gadu laikā. Lai novērstu studiju programmu dublēšanos, jau 2013.gadā tikušas vērtētas RPIVA un LU apvienošanas iespējas. Tāpat arī tiek norādīts, ka studentiem būs iespēja turpināt mācīties - mācības notiks visās astoņās filiālēs un tajās studiju programmās, kas ir izvēlētas, kā arī tiks saglabātas gan budžeta vietas, gan nemainīga studiju maksa.
