Ar valstī pastāvošo pakalpojuma apmaksas sistēmu ģimenes ārsti netiek stimulēti sasniegt maksimāli kvalitatīvus darba rezultātus, šorīt intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» paziņoja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Valsts kontroliere: Valsts ar apmaksas sistēmu nestimulē ģimenes ārstus strādāt kvalitatīvi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pie šāda secinājuma Valsts kontrole nākusi, veicot revīziju par ģimenes ārstu institūcijas darbības rādītājiem.
«Situācija nav spoža, jo mēs redzam, ka viena liela daļa rādītāju nav sasniegti. Tie ir rādītāji (..), kas skar sirds un asinsvadu saslimstības mazināšanu, kas saistīti ar vēža skrīninga pasākumu veicināšanu. Redzam, ka ir ļoti daudzi ģimenes ārsti, kuri šos rādītājus nesasniedz,» atzina valsts kontroliere, paužot nepieciešamību rūpīgi analizēt visus cēloņus, kas traucējuši sasniegt minētos rādītājus.
Vēl viens būtisks revīzijas secinājums esot tāds, ka ģimenes ārsti nepietiekami veic profilaktiskās apskates, kas ir ļoti būtiskas, lai laicīgi atklātu iespējamās saslimšanas.
Krūmiņa vērsa uzmanību arī uz revīzijā konstatēto, ka ģimenes ārsti arvien vairāk nosūta pacientus pie speciālistiem. «Valsts kontrole nevienā mirklī nesaka, ka tas ir slikti vispār, bet jāņem vērā, ka ir izveidots konkrēts saraksts ar manipulācijām, kuras var veikt paši ģimenes ārsti,» sacīja valsts kontroliere, kā piemēru minot sēra korķu izņemšanu no auss vai diegu izņemšanu no operācijas rētas.
Krūmiņa salīdzināja, ka Latvijā pacienti pie speciālistiem tiek nosūtīti gandrīz divreiz biežāk nekā vidēji Eiropas Savienībā. Viņa sacīja, ka ļoti svarīgi izanalizēt, kāpēc tas tā notiek, turklāt nosūtījumu skaits pie speciālistiem ir būtiski lielāks tieši Rīgā, kur ģimenes ārsti parasti strādā kā darba ņēmēji vai apakšnomnieki lielajās veselības aprūpes iestādēs.
Valsts kontroliere vērsa uzmanību, ka pacientu nosūtīšana pie speciālista gadījumā, ja manipulāciju var veikt pats ģimenes ārsts, rada gan lieku laika patēriņu, gan lielākas rindas, gan pakalpojuma sadārdzināšanos.
Jautāta, kas varētu būt iespējamais cēlonis biežajai pacientu nosūtīšanai pie speciālistiem, Krūmiņa atbildēja, ka šādi cēloņi noteikti ir vairāki un Veselības ministrijai (VM) ir jāturpina tos analizēt. Tomēr viens no Valsts kontroles identificētajiem cēloņiem ir valstī pastāvošā ģimenes ārstu pakalpojuma apmaksas sistēma. «Apmaksas sistēma īsti nestimulē to, ka tiek sasniegti [ģimenes ārstu darba] kvalitatīvie rādītāji,» secinājusi valsts kontroliere.
Krūmiņa paskaidroja, ka ģimenes ārstu praksēs ar 1200-2000 pacientiem apmēram 85-90% ienākumu veidojas no fiksētā maksājuma par pierakstīto pacientu, bet tikai 10-13% ieņēmumu ir atkarīgi no ģimenes ārsta reāli padarītā darba, turklāt vēl mazāk - 1-1,3% ieņēmumu - veido darba kvalitatīvo rādītāju sasniegšana. «Šeit pilnīgi noteikti ir viela pārdomām VM, kā šo finansējuma modeli padarīt tādu, lai maksimāli stimulētu to, kas mums visiem ir vajadzīgs - pakalpojuma kvalitāti,» LNT sacīja valsts kontroliere.
Viņa arī norādīja, ka revīzijā izgaismojusies nepieciešamība pārskatīt, cik efektīvi tiek sadalīti valsts līdzekļi, dotējot ambulatoro un stacionāro pakalpojumu grozu.
Tāpat revīzijā noskaidrojies, ka dažādām pašvaldībām aizvien ir ļoti atšķirīga izpratne par to, kā jāizpilda likumā noteiktais pienākums nodrošināt savā teritorijā ārstu pieejamību. «Diemžēl Latvijā ir tāda situācija, īpaši Latgalē un Kurzemē, ka daudzos pagastos nav nedz ģimenes ārsta institūcijas, nedz feldšera punkta. Ir gadījumi, kad līdz tuvākajam punktam jāmēro 20 kilometru attālums, un tad ir jāvērtē, kā cilvēks tur vispār var nokļūt un kā pašvaldība atbalsta šā jautājuma risināšanu,» sacīja Krūmiņa.
Viņa pastāstīja, ka revīzijas rezultāti jau ir pārrunāti ar VM, un solīja sekot līdzi tam, lai minētie jautājumi tiktu risināti.