Āboltiņa brīdina, ka vēlēšanas varētu mēģināt ietekmēt; kritizē medijus

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Lūka/LETA

Jārēķinās ar to, ka šā gada pašvaldību vēlēšanas un nākamā gada parlamenta vēlēšanas varētu mēģināt ietekmēt, tādēļ lēmumu pieņēmējiem jāspēj reaģēt uz dezinformāciju un propagandas kampaņām, ceturtdien, Saeimas ārpolitikas debašu laikā sacīja parlamenta Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja, deputāte Solvita Āboltiņa. Viņa arī veltīja kritiskus vārdus Latvijas medijiem.

Politiķe norādīja, ka Latvijā un visā Baltijas reģionā informatīvajā telpā karadarbība notiek katru dienu un jau daudzu gadu garumā. Joprojām Latvijas iedzīvotāji ik dienu ir pakļauti maldinošas un melīgas informācijas, kā arī propagandas kampaņām.

«Mūsdienās jaunā pasaules realitāte apliecina, ka hibrīdkarā ne tikai dezinformācija un apjomīgas propagandas kampaņas, bet arī kibernoziegumi tiek izmantoti, lai ietekmētu citu valstu iekšpolitiku, lēmumu pieņēmējus un pat tādus procesus kā vēlēšanas,» norādīja Āboltiņa.

Politiķe arī brīdināja, ka Latvijā ir jārēķinās ar to, ka arī šīgada pašvaldību vēlēšanas un nākamā gada parlamenta vēlēšanas var mēģināt ietekmēt. «Un tieši tāpēc mums – un ar mums es šeit domāju lēmumu pieņēmējus – ir jābūt spējīgiem izdarīt visu iespējamo, lai savlaicīgi un apsteidzoši reaģētu līdzīgu uzbrukumu gadījumā, tā, lai nepieļautu Latvijas iedzīvotāju iesaistīšanos hibrīdkarā. Mēs nedrīkstam pieļaut maldu ceļā iegūtu varu pār cilvēku prātiem. Gluži tāpat mums jābūt spējīgiem reaģēt un atvairīt jebkuru uzbrukumu valsts institūcijām, infrastruktūrām un sabiedriskajai domai,» teica Āboltiņa.

Kritiskus vārdus Āboltiņa veltīja mediju telpai, kura «dažkārt uzķeras uz Krievijas propagandas izmestajiem skaļajiem apgalvojumiem un šķietamajām sensācijām, kā arī [..] vairāk domā un dzenas pēc klikšķiem».

Tāpat Āboltiņa uzsvēra, ka nav pieņemama publiska un vispārinoša gānīšanās par mūsu valsti, ierēdņiem vai procesiem.

«Es labi redzu un saprotu, kā tas tiek izmantots pret mums pašiem, dienu no dienas ar mērķi mūs vājināt un noskaņot vienam pret otru. Diskutējot par jebkuru problēmu, tam ir jānotiek uz rezultātu vērstās diskusijās, nevis savstarpējas gānīšanās, nevis sabiedrību šķeļošā un tracinošā manierē. Man nekad nebūs pieņemami, ka mūsu valsts svētku nedēļā sabiedriskajos medijos kā sensācija tiek pasniegts tas, ka vienkāršiem cilvēkiem, melojot un uzdodoties par kādu citu, tiek veidoti raidījumi par valsts augstāko apbalvojumu šķietami nepamatotu piešķiršanu. [Kāds] attaisnojums tam, kāpēc mēs apšaubām mūsu simtgades svinēšanas nepieciešamību un tai plānotos izdevumus? Vai ir kāds attaisnojums un leģitīms mērķis, ka tiek izņirgāta bijušās valsts augstākās amatpersonas kapavietas izraudzīšanās?» klāstīja Āboltiņa.

Ceturtdien ārlietu ministrs Edgars Rinkēviča parlamentāriešus iepazīstina ar paveikto Latvijas ārpolitikā pērn un galvenajām prioritātēm šogad.

Ministra ziņojumā teikts, ka 2016. gads starptautiskajās attiecībās ir bijis gads, kurā pasaule un Eiropa turpināja saskarties ar nestabilitāti nesošiem izaicinājumiem. Ārpolitiskā situācija pasaulē nav bijusi labvēlīga arī globālās ekonomikas attīstībai.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu