Bijusī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietniece Juta Strīķe varētu startēt Rīgas domes vēlēšanās, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums «de facto».
Strīķe, iespējams, kandidēs Rīgas domes vēlēšanās
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņa galīgo atbildi nesniedz, kamēr nav sagaidīts 6.februārī paredzētais spriedums Strīķes pēdējā sūdzībā par atlaišanu no KNAB. Tomēr jau šobrīd Strīķe nav pateikusi kategorisku «nē» kandidēšanai Jāņa Bordāna vadītās Jaunās konservatīvās partijas (JKP) sarakstā, kurā par dalību jau iepriekš paziņoja viņas bijušais kolēģis KNAB Juris Jurašs.
Līdz šim Rīgas domes (RD) vēlēšanu kampaņā lielāko aktivitāti izrādījuši jau tagad valdošie, lai gan noturēties pie varas ir vieglāk nekā pie tās nokļūt. Oficiālais priekšvēlēšanu aģitācijas termiņš sāksies jau nākamnedēļ, taču pagaidām nosaukti ir tikai trīs Rīgas mēra amata kandidāti, bet visaktīvāk reklamējas jau tagad galvaspilsētā pie varas esošā apvienība «Saskaņa»/»Gods kalpot Rīgai». RD koalīcija jau oktobrī paziņoja, ka atkal virzīs Nilu Ušakovu Rīgas mēra, bet Andri Ameriku - vicemēra amatam. Savukārt janvāra vidū Ušakovs un Ameriks kā pirmie sāka priekšvēlēšanu aģitāciju televīzijā un radio. Visticamāk, jau pēc nedēļas tā apsīks, jo sāksies priekšvēlēšanu aģitācijas periods, kurā partiju tēriņi ir limitēti.
Iesildīt kampaņu ar TV reklāmām nupat metās arī «Vienotība,» kura novembrī bija pieteikusi «atvērto sarakstu» Saeimas deputāta Viļņa Ķirša vadībā, taču to aizpildīt vēl nav izdevies. «Šis varbūt starta momentā ir tāds nedaudz uzrāviens dēļ šī «rīdzinieku saraksta,» lai piesaistītu [kandidātus]. Bet turpmāk, es pat domāju, mums nav aktuāls šis limits, bet tiešām mēs balstīsim kampaņu uz izdomu,» sola Ķirsis.
Krietni izvillojušies savā starpā, Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) līderi beidzot šonedēļ Rīgas mēra amatam izvirzīja ZZS valdes priekšsēdētāju Armandu Krauzi. Pirms četriem gadiem viņš Latvijas Zemnieku savienības saraksta pirmajā numurā vēlēšanās startēja diezgan pieticīgi. Tomēr televīzijas reklāmu «zaļzemniekiem» nebūšot – no Krauzes teiktā noprotams, ka Rīgas vēlētājus viņi cer sasniegt vienkārši tāpēc, ka vada valdību un vairākas citas pašvaldības: «Mums, ZZS, ir ļoti daudz pašvaldības, kuras strādā labi, kur ir daudz labāk sakārtoti kaut vai namu apsaimniekošanas jautājumi, kas Rīgā nav sakārtoti.»
Ilgi par nākamo mēra kandidātu nevarēja izšķirties arī Nacionālā apvienība, kas gala lēmumu sola pieņemt līdz janvāra beigām. Visticamākā pretendente ir Rīgas domniece Baiba Broka, kas pirms četriem gadiem arī bija izvēlēta šai lomai. Pa šo laiku viņa paspēja pabūt arī tieslietu ministres amatā, ko atstāja, nesaņēmusi pielaidi valsts noslēpumam. Arī tas ir iemesls, kāpēc partijā šoreiz nevalda nedalīta sajūsma par Broku, lai gan vadība viņu atbalsta. Piemēram, Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš par kritiku Brokai saka: «Par šo terminoloģiju runājot – veca zupa, – es teiktu, ka ļoti bieži ir tā: ja mēs nākamajā dienā uzsildām iepriekš vārīto zupu, tad tā ir daudz garšīgāka nekā pirmoreiz uzvārīta.»
Galvaspilsētā vēlēšanās plāno startēt visas Saeimā pārstāvētās partijas. Saskaņā ar pagājušā gada nogalē mērītiem partiju reitingiem Rīgā, ar kuriem izdevās iepazīties «de facto», iekļūt domē visai ticamas iespējas būtu arī Latvijas Reģionu apvienības (LRA) veidotam sarakstam. Ar nosacījumu, ka tā galvgalī jābūt Mārtiņam Bondaram. Šobrīd nopietnas sarunas notiek ar partiju «Latvijas Attīstībai,» taču gala lēmumi vēl būs jāpieņem abu partiju kopsapulcēs, saka LRA valdes priekšsēdētājs Bondars: «Pāragri runāt par jebkādiem kandidātiem - vienalga, vai tas ir Mārtiņš Bondars, Juris Pūce vai tas ir vēl kaut kāds – tas ir pāragri par to runāt. Šodien es varu apstiprināt tikai to, ka mēs esam ļoti intensīvās sarunās, sarunu beigu posmā.»
Par vienotu sarakstu šīs partijas runājušas arī ar Jāņa Bordāna vadīto JKP, tomēr bijušais tieslietu ministrs «de facto « uzsver, ka partija startēs atsevišķi. Pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām dibinātā Bordāna partija par sevi atgādināja pirms dažām nedēļām ar paziņojumu, ka tai pievienojies un Rīgas vēlēšanās startēs bijušais KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs. Saeimas vēlēšanās partijas rezultāti bija pieticīgi, un arī tagad tās reitingi svārstās ap pusprocentu, taču Bordāns izklausās visai pārliecināts par partijas ietekmi jaunajā domē: «Mums šobrīd ir prognozes, ka mēs spēsim iegūt tik daudz procentus, lai spētu vadīt sarunas par vismaz koalīciju Rīgas domē un pretendēt uz mēra krēslu.»
Šīs pārliecības pamatā varētu būt tas, ka JKP plāno piesaistīt savām rindām Juraša kādreizējo kolēģi Jutu Strīķi. Viņa pati «de facto» apstiprināja, ka viņu ir uzrunājušas vairākas partijas, taču šobrīd viņa gaida 6.februāri, kad tiks paziņots spriedums viņas pēdējā sūdzībā par atlaišanu no KNAB. Tomēr Strīķe atzīst, ka Bordāna partijai šobrīd nav pateikusi kategorisku «nē» par startēšanu Rīgas sarakstā. Ja Strīķe patiešām iesaistīsies politikā, tad pievienošanās JKP būtu visticamākais scenārijs.
Rīgā startēs arī Saeimas neatkarīgā deputāta Artusa Kaimiņa partija «KPV LV», kas par mēra kandidātu lemšot sapulcē februāra vidū. Tas gan nebūšot zvērināts advokāts Aldis Gobzems, par kura ietekmi uz partiju sūdzējās to rudenī pametušie biedri ar datorspeciālistu Ilmāru Poikānu jeb Neo priekšgalā. «Noteikti Ušakova kungs var neuztraukties – Kaimiņa kungs Rīgā nekandidēs. Bet ir tā, ka 11.februārī valde pieņems un mēs darīsim zināmu šo lēmumu,» sola Kaimiņš.
Noslēpumainību saglabā arī partija «No sirds Latvijai» (NSL), kuras Rīgas nodaļu vada Rīgas Valsts 3.ģimnāzijas direktors Andris Priekulis. Viņš arī ir ticamākais kandidāts mēra amatam. Saeimā partija iekļuva pēc iespaidīgas kampaņas, kuru tā varēja atļauties pēc kasē dāsni ieplūdušajiem ziedojumiem. Taču tagad to iespējamo saistību ar miljonāru Jūliju Krūmiņu izmeklē KNAB, un kopš 1.jūnija NSL kontā nav ieplūdis pat tūkstoš eiro. NSL līdere Inguna Sudraba gan satraukumu par ziedotāju trūkumu neizrāda: «Mani nesatrauc tas. Es esmu pārliecināta, ka mēs spēsim izdarīt to darbu no sirds tādā kvalitātē, lai cilvēki mums uzticētos.»
Iepriekšējās Rīgas domes vēlēšanās piecu procentu barjeru pārvarēja tikai trīs saraksti: «Saskaņa»/GKR, Nacionālā apvienība un «Vienotība». Toreiz no 12 pieteiktajiem sarakstiem puse bija marginālas sīkpartijas, kas nesavāca pat pusprocentu vēlētāju atbalstu, tāpēc šoreiz vismaz uz papīra piedāvājums vēlētājiem izskatās plašāks. Iespējams, ka lēnais kampaņas sākums tomēr būs mānīgs, un šogad Rīgas domes vēlēšanās būs atgriezusies arī intriga.
Gandrīz visas no «de facto» aptaujātajām partijām apgalvoja, ka tās nekādā gadījumā Rīgas domē nesadarbosies ar «Saskaņu» un GKR. Pirms četriem gadiem Ušakova-Amerika saraksts gan ieguva 58,5% balsu un 65% deputātu vietu RD. Tāpēc daudz būtiskāks par dažādu memorandu parakstīšanu pārējām partijām būtu nopietns darbs pie kandidātu sarakstiem, programmām un arī kampaņām.