Padomju laikā uzņemto 973 filmu demonstrēšana būs jāsaskaņo ar darbu autoriem - kinorežisoriem, operatoriem, scenāristiem, māksliniekiem un filmu mūzikas autoriem, portālam TVNET Augstākās tiesas (AT) trešdien pieņemto lēmumu skaidroja Latvijas autoru biedrības «Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/ Latvijas Autoru apvienība» (AKKA/LAA) pārstāve Ieva Kolmane.
AT trešdien lēma, ka autortiesības uz padomju laikā uzņemtajām filmām nav ne «Rīgas kinostudijai», ne valstij.
Kolmane norādīja, ka tiesvedības galvenais saturs ir tāds, ka netiek leģitimētas «juridiskas personas autortiesības», proti, spēkā ir un paliek autoru kā fizisku personu personiskās un mantiskās autortiesības, kuru aizsardzību kopš 1993.gada Latvijā garantē Autortiesību likums. Filmas «demonstrēšanas tiesības» ir tās pašas autora tiesības filmu ļaut vai neļaut «publiski izpildīt».
Tā kā autortiesības ir spēkā vēl 70 gadu pēc autora nāves un tās ir mantojamas tāpat kā kustams īpašums, atļauju darbu izmantot var dot autora mantinieks.
«Spriedums noteikti nāk par labu autoriem - beidzot noskaidrots viņu darbu statuss un kārtība, kādā attiecībā uz «Rīgas kinostudijas» filmām likumīgi darbojas autortiesības,» uzsvēra Kolmane.
Jau ziņots, ka AT šodien vērtēja Kultūras ministrijas (KM), Latvijas Kinematogrāfistu savienības un 44 filmu autoru kasācijas sūdzības par Rīgas apgabaltiesas spriedumu par mantisko autortiesību atzīšanu uz «Rīgas kinostudijas» uzņemtajām 973 filmām, kas tapušas laikā no 1964.gada līdz 1990.gada 4.maijam, un arī trešo personu prasībā par autortiesību atzīšanu uz šīm filmām.
AT Civillietu departamenta Zinātniski analītiskais padomnieks Rihards Gulbis norādīja, ka LPSR valsts uzņēmuma «Rīgas kinostudija» autortiesības uz padomju laikā uzņemtajām filmām ir beigušas pastāvēt uz likuma pamata. Tika noskaidrots, ka juridisko personu autortiesības, par kurām notika strīds, ir beigušas pastāvēt vēlākais 1993.gada 15.maijā, stājoties spēkā likumam «Par autortiesībām un blakustiesībām» un Latvijas likumdevējam nepieņemot likumu, kas nodrošinātu minēto tiesību turpmāku pastāvēšanu.
Mūsdienu likums par autoru - darba radītāju - atzīst tikai fizisku personu, un neviena juridiskā persona, kas kādreiz organizējusi vai šobrīd organizē filmas radīšanu, nevar kļūt par tās autoru.
AT arī norādīja, ka būtiski ņemt vērā, ka, Latvijai atgūstot neatkarību, notika tiesību sistēmas transformācija. Līdz ar to, lai juridisko personu autortiesības, tostarp LPSR valsts uzņēmuma «Rīgas kinostudija» autortiesības, turpinātu pastāvēt neatkarīgās Latvijas Republikas tiesību sistēmā, Latvijas likumdevējam vajadzēja tās noteikti pārņemt. Spriedumā konstatēts, ka likumdevējs jautājumu par padomju periodā radītajām filmām bija vēlējies regulēt patstāvīgi, taču atbilstošs normatīvais regulējums nav pieņemts līdz pat šim brīdim. Šādos apstākļos nevar atzīt, ka strīdīgās tiesības ir turpinājušas pastāvēt.
Ņemot vērā AT atziņu par LPSR valsts uzņēmuma «Rīgas kinostudija» autortiesību izbeigšanos ne vēlāk kā 1993.gada 15.maijā, lietā vairs nebija nozīmes risināt jautājumu par minēto tiesību likteni tā privatizācijas procesā, kas norisinājās 1997.gadā.
Attiecībā uz autoriem, proti, fiziskajām personām, kuru radošās darbības rezultātā strīdus filmas tapa, AT secināja, ka viņu autortiesības pastāv uz likuma pamata un tās nav atkārtoti jāapstiprina ar tiesas spriedumu. Ja filmu autoru tiesības tiek aizskartas, tad par konkrētajiem aizskārumiem katram autoram ir tiesības vērsties tiesā. Apelācijas instancē nebija trešo personu prasījuma, kas būtu vērsts uz konkrēta aizskāruma novēršanu.
Ar prasību par autortiesību atzīšanu, darbu izmantošanas aizliegšanu un zaudējumu atlīdzības piedziņu tiesā pret AS «Rīgas kinostudija» bija vērsusies Latvijas valsts KM personā, Latvijas Kinematogrāfistu savienība un padomju laikos uzņemto filmu autori. Abas prasības Rīgas apgabaltiesa ar 2014.gada 22.aprīļa spriedumu noraidīja. AT atstāja pārsūdzēto spriedumu negrozītu, jo, lai gan nepiekrita atsevišķiem apgabaltiesas secinājumiem, tomēr šajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir pareizs, proti, prasību apmierināšana nav iespējama. Tas, ka arī AS «Rīgas kinostudija» nepieder autortiesības uz padomju laikā radītajām filmām, izriet jau no AT sprieduma.
