Iepriekš atbildīgajā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā šis priekšlikums pēc plašām diskusijām bija saņēmis vairākuma atbalstu. Pirms parlamenta sēdes tika paredzēts, ka Saeima varētu lemt pretēji komisijas viedoklim, tāpēc komisijā iezīmējās iespēja, ka šo jautājumu varētu uzticēt risināt darba grupai, kurā būtu pārstāvētas ieinteresētās puses. Darba grupas uzdevumos būtu, ja tas iespējams, panākt vienošanos par pašvaldības izdevumu definīciju, kā arī komercreklāmas aizliegšanu tajos. Pēc tam atkarībā no politiskās gribas varētu atgriezties pie šodien noraidītā priekšlikuma izvērtēšanas.
Šodien arī parlamenta sēdē par šo jautājumu izvērtās plašas diskusijas. Vairāki deputāti atzina, ka atsevišķas pašvaldības ir pārāk aizrāvušās ar savu pašslavināšanu, taču ir jāsaglabā iespēja iedzīvotājiem saņemt bezmaksas informatīvu izdevumu. Deputāts Inesis Boķis (V) aicināja neatbalstīt piedāvātās izmaiņas, lai ar tām «neieblieztu» pa visu 119 pašvaldību iedzīvotāju interesēm. Viņā piedāvāja citu situācijas risinājumu - noteikt, ka komercreklāmu un sludinājumi tiek ievietoti tikai komercmedijos.
Savukārt deputāts Ritvars Jansons (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka priekšlikums neparedz aizliegt pašvaldību informatīvos izdevumus. «Šis grozījums paredz pilnīgi kaut ko citu - to, ka demokrātiskā valstī medijs, jeb kā likumā par presi dēvēts - masu informācijas līdzeklis -, ir atdalīts no pašvaldības izdevuma,» uzsvēra politiķis. Arī deputāte Lolita Čigāne (V) norādīja, ka šis priekšlikums nekādā ziņā pašvaldībām neaizliedz izdot informatīvos izdevumus, bet vienkārši pasaka, ka tie nav prese.
