Mēneša laikā centīsies rast gala risinājumu Trauksmes cēlāju aizsardzības likumam

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Čīka/LETA

Mēneša laikā centīsies rast gala risinājumu Trauksmes cēlāju aizsardzības likumam. Likumprojekta atbalstīšanai nepieciešams vēl vienoties par atsevišķiem jautājumiem, piemēram, atbildīgo iestādi, kas veiks administratīvo pārkāpumu procesu pret personu par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam.

(Papildināta no 4. līdz 8.rindkopai.)

Valdības komiteja pirmdien vienojās - ja risinājums tiks rasts mēneša laikā, tad likumprojekts tiks virzīts izskatīšanai valdībā, bet, ja noteiktajā laikā risinājums netiks rasts, jautājums atkārtoti tiks skatīts Ministru kabineta komitejā.

Pēc Ministru kabineta komitejas sēdes Valsts kancelejas konsultante Inese Kušķe žurnālistiem skaidroja, ka likumprojekts pēc vairāk nekā divarpus gadiem ir praktiski saskaņots, tomēr atlicis atrisināt dažus tehniskus jautājumus. Viens no tiem ir par atbildības piemērošanu gadījumos, ja pret trauksmes cēlēju ir notikusi vēršanās.

«Šis jautājums tiks papildus izvērtēts, jo likumprojekta mērķis ir nodrošināt trauksmes cēlēja aizsardzību. Šis mehānisms ir iestrādās likumā un ir saskaņots, paredzot, ka trauksmes cēlējs vēršas tiesā, kas lemj par to, vai darbība pret trauksmes cēlēju ir bijusi atriebība, vai objektīvi pamatota rīcība. Vēl esam paredzējuši aizliegt vēršanos pret trauksmes cēlēju, paredzot par to administratīvu atbildību, ko nevar piemērot tiesa. Tāpēc arī būs debates par to, kura valsts institūcija varētu piemērot administratīvo pārkāpumu,» stāstīja Kušķe.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) žurnālistiem atzina, ka galvenā iestāde trauksmes cēlēju jautājumos būs Valsts kanceleja, tomēr vēl noritēs diskusijas par to, kura iestāde vai iestādes varētu uzņemties pienākumu sākt administratīvo pārkāpumu procesu pret personu par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam.

«Šodien Ministru kabineta sēdē vairākas iestādes - Valsts policija, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un Valsts darba inspekcija - pauda, ka tās nevēlas uzņemties tik plašu jautājumu loku, piemēram, korupcija, krāpšana, kukuļošana, vide utt. Domāju, ka šajā jautājumā risinājumu atradīsim nedēļas laikā,» norādīja tieslietu ministrs.

Kušķe arī informēja, ka jārod risinājums jautājumā par trauksmes cēlēju kontaktpunkta finansējumu, lai pilnvērtīgi nodrošinātu likumā noteiktos pienākumus. Tāpat neatrisināts ir jautājums par iekšējo ziņošanas kanālu veidošanu valsts un pašvaldības iestādēs, kā arī uzņēmumos.

Likumprojekta pamatmērķis ir nodrošināt aizsardzību trauksmes cēlējiem un veicināt godprātīgu trauksmes celšanu par pārkāpumiem valsts institūcijās un darba tiesiskajās attiecības, veidojot vienotu, skaidru un aptverošu tiesisko regulējumu trauksmes celšanai un trauksmes cēlēju aizsardzībai.

Likumprojektā ir ietverts skaidrs definējums, kas ir trauksmes cēlējs un ko nozīmē trauksmes celšana; prasības sistemātiski veidot iekšējus trauksmes celšanas mehānismus; kā arī trauksmes cēlēju aizsardzības pasākumi, piemēram, anonimitāte, aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas, nelabvēlīgo seku novēršana, vēršoties tiesā, pierādīšanas pienākums darba devējam, atbildība par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam.

Valsts kanceleja skaidro, ka trauksmes celšana var būt par pārkāpumiem dažādās jomās. Likumā izdalītas vairākas jomas, kas ir raksturīgākās trauksmes celšanai, piemēram, korupcija, krāpšana vai līdzekļu izšķērdēšana, taču trauksmi var celt arī par jomu, kas likumā nav īpaši nosaukta. Viena no būtiskākajām trauksmes celšanas pazīmēm ir rīkošanās sabiedrības interesēs, proti, trauksmes celšana ir par riskiem, kas apdraud sabiedrību vai kādu tās daļu, nevis personīgi trauksmes cēlēju. Trauksmes cēlējs ziņo par kādu sabiedrības daļu skarošu problēmu, apdraudējumu vai risku, lai šīs ziņas tiktu pārbaudītas un, ja nepieciešams, pārkāpums tiktu novērsts vai izmeklēts un vainīgais - sodīts.

Lai veicinātu trauksmes celšanu un atbalstītu trauksmes cēlējus, kuri šaubās, vai attiecīgais ziņojums tiks izskatīts, kādai iestādei to uzticēt vai kā to aizpildīt, ir paredzēta iespēja vērsties kompetentā nevalstiskā organizācijā. Kompetentās nevalstiskās organizācijas ir Latvijā reģistrētas biedrības, piemēram, «Delna», kā arī nodibinājumi un arodbiedrības, kuru darbība ir saistīta ar trauksmes cēlējiem vai kādas sabiedrības grupas tiesību aizsardzību Nevalstiskā organizācija izvērtē iesaisti trauksmes celšanas mehānismā, lai gan likums neuzliek par pienākumu to darīt.

Savukārt par trauksmes cēlēja kontaktpunktu plānots atzīt Valsts kanceleju. Kontaktpunkta izveides mērķis ir veicināt efektīvu trauksmes celšanas mehānisma iedzīvināšanu. Trauksmes cēlēja kontaktpunktā var noskaidrot, kurā kompetentajā iestādē var vērsties trauksmes cēlējs. Trauksmes cēlēja kontaktpunkts nodrošina metodisko un informatīvo atbalstu trauksmes celšanas jomā, tajā skaitā ikgadēju pārskatu par trauksmes celšanu. Kontaktpunkts izveidos un uzturēs trauksmes cēlēju tīmekļvietni.

LETA jau ziņoja - lai arī likumprojektā ir paredzēta trauksmes cēlēja anonimitāte, «Sabiedrība par atklātību - «Delna«» («Delna») uzskata, ka likumprojektā nepieciešams paredzēt atbildību par anonimitātes pārkāpšanu. Pašreizējā redakcijā paredz, ka nododot trešajām personām trauksmes cēlēju ziņojumu, tādejādi apdraudot trauksmes cēlēju, netiek paredzēts nekāds sods. «Delna» aicina paredzēt sodu atbildīgajai personai, kura izpauž informāciju par trauksmes cēlēju.

«Delnas» ieskatā, likumprojektā arī nepieciešams paredzēt atbildību personām gadījumos, kad tikusi veikta pretlikumīga izrēķināšanās ar personu, kura cēlusi trauksmi. Gadījumos, kad persona cēlusi trauksmi un nodevusi ziņojumu likumā noteiktajā kārtībā, ja tiek konstatēts, ka augstākstāvoša amatpersona, apzināti, pēc ziņojuma veikšanas, veikusi ļaunprātīgas darbības, piemēram, samazināta alga, atcelta prēmija u.c., augstākstāvošai amatpersonai jāatbild pašai ar saviem līdzekļiem.

Tāpat likumprojektā nav paredzēts paātrināts tiesas process, ja trauksmes cēlējs vērsies tiesā. «Delna» aicina noteikt, ka, ja trauksmes cēlēja gadījums nonācis tiesā, tas jāskata prioritārā kārtībā. «Delna» arī uzskata, ka likumprojektā nepieciešams paredzēt atbildību par apzinātu nepatiesu ziņu sniegšanu. Šī brīža redakcija nosaka, ka persona, ja apzināti sniegusi nepatiesu informāciju nav uzskatāma par trauksmes cēlēju, bet nav paredzēta nekāda atbildība. «Delna» aicina šādām personām noteikt administratīvo atbildību.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu