Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) saskata nepieciešamību informācijas apmaiņā starp atbildīgajām institūcijām bērnu tiesību aizsardzībā iekļaut arī Dzimtsarakstu nodaļas.
VBTAI: informācijas apmaiņā par bērnu tiesību aizsardzību jāiekļauj arī Dzimtsarakstu nodaļas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā šodien Rīgas domes Labklājības departamenta apaļā galda diskusijā ar bērnu tiesību aizsardzības jomā iesaistītām institūcijām par starpinstitucionālās sadarbības uzlabošanu un informācijas apriti norādīja VBTAI Bāriņtiesu un audžuģimeņu departamenta vadītāja Valentīna Gluščenko, attiecībā uz bāriņtiesām šobrīd jau likumā ir noteikts pienākums sadarboties ar citām institūcijām.
Lai gan Labklājības ministrija (LM) jau strādā pie institūciju savstarpējā sadarbības modeļa bērnu tiesību aizsardzības jomā, atsevišķi pēdējā laika traģiskie notikumi parāda, ka institūciju savstarpējā sadarbībā jāiekļauj arī Dzimtsarakstu nodaļas.
Gluščenko skaidroja, ka medicīnas iestāde ir pirmā, kas fiksē to, ka bērns ir piedzimis, tomēr realitātē, ja kāds bērns no ģimenes ir izņemts, un ģimene maina dzīves vietu uz kādu citu pašvaldību, tad, pat nonākot sociālā dienesta redzeslokā, dienests par pārējiem bērniem var nezināt. Līdz ar to, ja tiktu saņemta informācija no Dzimtsarakstu nodaļas par to, ka šajā ģimenē jau iepriekš ir izņemts kāds bērns, tas var būt signāls sociālajam dienestam.
Savukārt LM Metodiskās vadības un kontroles departamenta direktora vietniece Ilze Skrodele-Dubrovska atgādināja, ka ministrija kopš 2015.gada ir uzsākusi projektu, lai uzlabotu sociālo dienestu darbu pašvaldībās. Šajā projektā sociālo dienestu darbiniekiem tiek nodrošinātas supervīzijas un profesionālās apmācības, lai uzlabotu darbinieku kompetenci.
Bez jau minētā Valsts policijas pārstāvji vērsa uzmanību, ka ne visas pašvaldības pietiekami izmanto Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmu, kurā ir informācijai par visiem bērniem, kas nonākuši policijas redzeslokā. Trīs pašvaldības par šīs sistēmas izmantošanu līgumus neesot noslēgušas vispār. Kā skaidro policijas pārstāvji, šī sistēma ļauj informāciju par bērniem visām institūcijām iegūt pašām bez īpaša pieprasījuma.
Savukārt Rīgas pašvaldības policijas pārstāvji informēja, ka sociālā dienesta darbiniekiem dienesta redzeslokā nokļuvušās ģimenes būtu jāapmeklē biežāk. Tāpat pašvaldības policijas darbinieki novērojuši nepatīkamu tendenci, ka viņi aizvien biežāk tiek izsaukti uz krīzes centriem, kur šo iestāžu klienti ir atgriezušies alkohola reibumā un konfliktē ar centra darbiniekiem. Pašvaldības policijas pārstāvji norādīja, ka šādām tendencēm nevajadzētu būt.
Sanāksme tika rīkota saistībā ar gadījumu Rīgā, Julgā, kur janvāra beigās tika atrasts miris zīdainis, kuram 12 stundu laikā vecāki nebija pievērsuši uzmanību.
Valsts policija informēja, ka policija saņēma informāciju no Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, ka kādā dzīvoklī ir konstatēts septiņus mēnešus veca puisīša līķis. Notikuma vietā ieradās Rīgas Teikas iecirkņa policisti, kuriem vecāki paskaidroja, ka atradušies kopā ar bērnu, taču 12 stundu laikā, no otrdienas desmitiem vakarā līdz trešdienas desmitiem rītā, nebija pievērsuši bērnam uzmanību.
Sākotnējā informācija liecina, ka bērna nāve nav bijusi vardarbīga, tomēr galīgais ekspertīzes atzinums vēl nav saņemts.
1993.gadā dzimušajai bērna mātei ir atņemtas vecāku aprūpes tiesības par abiem pārējiem bērniem, kuri arī ir mazgadīgi. Vecākie bērni šobrīd šajā ģimenē nedzīvo.