Liegt atkārtoti saņemt pielaidi valsts noslēpumam pēc anulēšanas neatzīst par atbilstošu Satversmei

Bijušais lidostas «Rīga» Drošības departamenta direktors Raimonds Lazdiņš bija ST apstrīdējis likuma «Par valsts noslēpumu» normu atbilstību Satversmei.

Lazdiņš norāda, ka viņam bija anulēta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam, kā rezultātā viņš pametis valsts akciju sabiedrības drošības departamenta direktora amatu. Viņš ir pārsūdzējis Drošības policijas lēmumu par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam anulēšanu Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktoram, savukārt attiecīgo SAB direktora lēmumu ir pārsūdzējis ģenerālprokuroram. Ar ģenerālprokurora lēmumu pārsūdzētie lēmumi atstāti spēkā. Šāds ģenerālprokurora lēmums nav pārsūdzams.

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka, nosakot apstrīdētajās normās paredzēto kārtību, kādā tiek izskatīts jautājums par speciālās atļaujas anulēšanu, likumdevējs ir nesamērīgi ierobežojis pieteikumā norādītās sūdzības iesniedzēja pamattiesības, proti, tiesības uz pieeju tiesai un uz efektīvu tiesību aizsardzības līdzekli.

Šobrīd likums paredz, ja amatpersonai tiek anulēta speciālā atļauja vai netiek pagarināts speciālās atļaujas termiņš, tas ir pietiekams pamats uzskatīt, ka šī persona neatbilst ieņemamam amatam, kas saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu vai tā aizsardzību. Šāda persona pēc galīgā lēmuma pieņemšanas nekavējoties pārceļama darbā, kas nav saistīts ar valsts noslēpumu, vai ar to izbeidzamas darba attiecības, un turpmāk tai ir liegts saņemt speciālo atļauju. ST nolēma atzīt liegumu pēc speciālās atļaujas anulēšanas to saņemt atkārtoti par neatbilstošu Satversmei un spēkā neesošu no 2018. gada 1. jūlija, informēja ST.

ST uzskata, ka vispārējs beztermiņa liegums pēc speciālās atļaujas anulēšanas to saņemt atkārtoti nesamērīgi ierobežo personas pamattiesības, proti, tiesības brīvi izvēlēties darbavietu.

Lazdiņš ST bija apstrīdējis likuma normu, kas nosaka, ka nolēmumu par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam anulēšanu persona var pārsūdzēt SAB direktoram, savukārt SAB direktora lēmumu persona var pārsūdzēt ģenerālprokuroram, kura lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

ST secina, ka valsts noslēpuma aizsardzības jomā ģenerālprokuroram ir ļoti plašas un daudzveidīgas pilnvaras. Ģenerālprokurors ir tiesu sistēmai piederīga amatpersona, tomēr valsts noslēpuma aizsardzības jomā to nevar uzskatīt par tādu institūciju, kas atbilstu apzīmējumam «tiesa».

Ņemot vērā, ka personai tiek liegta pieeja tiesai šā vārda institucionālajā nozīmē un netiek nodrošinātas Satversmei atbilstošas procesuālās tiesības, personai tiesības uz taisnīgu tiesu tiek liegtas pēc būtības. Lai šīs tiesības nodrošinātu un novērstu šaubas par to, vai lēmumi par speciālo atļauju anulēšanu ir pamatoti, to kontrole būtu jānodod atbilstoši leģitimētai neatkarīgai institūcijai.

Attiecībā uz lēmumu par speciālās atļaujas anulēšanu ST nolēma atzīt likuma normu, ka «ģenerālprokurora lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams», par neatbilstošu Satversmei un spēkā neesošu no 2018.gada 1.jūlija.

ST spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.