Speciāliste: pažobelē nakšņojusī meitene atklāj sabiedrības vienaldzību

Tiesības uz cilvēka cienīgu dzīvi

Nabadzība ne vienmēr ir saistīta tikai ar naudu, bet arī ar informācijas un zināšanu trūkumu, saka Balga. «Šajā gadījumā meitene nezināja, ka viņai ir tiesības pieprasīt, lai pret viņu izturas kā pret cilvēku. Viņa varēja vērsties pie Tiesībsarga, jo ikvienam ir tiesības dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi.

Turklāt diskriminācija šajā gadījumā viņu skar arī kā sievieti.

Viņu no mājām padzina cilvēks, ar kuru sieviete dzīvoja kopā, un tas ir briesmīgi.» Balga uzskata, ka situācija ir tik amorāla, ka satraukties par to vajadzētu visai sabiedrībai.

Viena no vislielākajām problēmām, ko identificē šis gadījums, ir neaizsargātība un tiesiskuma neapzināšanās.

Pēc viņa domām, šis stāsts ir arī par līdzcilvēku vienaldzību. «Arī vienaldzība ir nabadzības simbols. Meitene noslēpās, nevienam nepateica, ka viņai vajadzīga palīdzība un gulēja pažobelē.

Kur bija radi, draugi, kolēģi?

Tādu, kas dzīvo, ja ne gluži pažobelē, bet cilvēkam nepiemērotos apstākļos, Latvijā ir tūkstošiem – vesela sabiedrības daļa.» Pretnabadzības tīkla darbiniece uzskata, ka ir nepieņemami, ja cilvēks, nonākot grūtībās, nevēršas sociālajā dienestā, jo neuzticas valstiskām institūcijām, netic, ka tās palīdzēs. Ziemeļvalstīs ikviens sarežģītā dzīves situācijā nonākušais pirmkārt vēršas sociālās palīdzības iestādēs. Turklāt jaunā sieviete nelūdza palīdzību arī darba vietai, kas šajā situācijā būtu tikai normāli. Uzzinot par situāciju, lielveikalu tīkls «Rimi Latvia» piedāvāja darbiniecei dzīvesvietu dienesta viesnīcā. Tāpat viņai palīdzību piedāvāja Jelgavas sociālais dienests.

Kad cilvēku atstumj, viņš ieraujas sevī

«Kāpēc cilvēkos ir tāda neuzticēšanās? Te nav jārunā tikai par dažām bēniņos pavadītām naktīm - problēma ir globāla,» saka Balga. Viņa norāda, ka tas nav normāli, ja cilvēks, kurš strādā, turklāt lielā, nopietnā uzņēmumā, nenopelna pat tik daudz, lai varētu izīrēt nelielu dzīvoklīti. «Nabadzība ir novēršama tikai ar normālu algu maciņā."

Ja cilvēkam ir nauda, viņš jūtas pārliecināts par sevi – iet uz policiju, tiesājas, noīrē mājokli.

Balga atgādina, ka Latvijā 30% cilvēku dzīvo zem nabadzības sliekšņa, saņemot mazāk par 200 eiro mēnesī. Turklāt garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsts ir 48.80 eiro. «Tā ir cilvēka necienīga summa,» saka Balga. Viņa saka, ka

Latvijas realitāte ir skarba - lielā nabadzībā dzīvo arī ne mazums daudzbērnu ģimeņu.

«Cilvēki vara kāpostus un dzīvo mitekļos, kādos nav jādzīvo. Viņiem trūkst izglītības un zināšanu par sevis pārvaldīšanu, jo nauda nav bijusi gadiem ilgi.» Tiesībsarga birojs jau iepriekš norādīja, ka Latvijā zem nabadzības riska dzīvo 606 000 iedzīvotāju, Saskaņā ar aprēķiniem par nabadzīgiem var saukt tos iedzīvotājus, kuru ikmēneša ienākumi ir zem 291 eiro. Savukārt par nabadzīgu ģimeni uzskata tādu, kur diviem pieaugušajiem un diviem bērniem vecumā līdz 14 gadiem mēnesī jāiztiek ar summu līdz 612 eiro. «Latvijā nav pagaidu izmitināšanas vietas, kur varētu uzturēties sarežģītā dzīves situācijā nonācis cilvēks,» saka Latvijas Darba devēju konfederācijas Sociālo lietu un sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns.

Normālam cilvēkam ir grūti pieņemt, ka jādodas uz nakts patversmi, kur uzturas bezpajumtnieki. Ja jaunajai sievietei būtu bērns, situācija būtu vēl dramatiskāka.

«Kad cilvēku atstumj, viņam rodas psiholoģiskas problēmas – viņš norobežojas, ieraujas sevī, un neiet uz sociālo dienestu, uzskatot, ka tur palīdzību prasa tikai "profesionāļi" un tie, kas jau dzīvo zem tilta. Cilvēks netic, ka viņu vēlreiz neatgrūdīs un viņš saņems adekvātu palīdzību. Vēl ir jautājums par to, kāpēc vīrietis rīkojās tik nežēlīgi.»