Vairāk nekā pusgadu pēc sižeta «Panorāmā» liecināt par tā saturu saistībā ar kādu kriminālprocesu uz Drošības policiju pēc prokurora saņemta norādījuma šodien bija izsaukts Latvijas Televīzijas žurnālists Ivo Leitāns. Vakar Drošības policijā līdzīgi iztaujāta žurnāla «Ir» žurnāliste Indra Sprance. Kriminālprocess esot saistīts ar valsts noslēpuma izpaušanu. Taču ne pirms, ne pēc sarunas ar Drošības policijas pārstāvjiem nav skaidrs, kas attiecīgajā kriminālprocesā ir valsts noslēpuma objekts.
Drošības policija aizrāda žurnālistiem: Jums nav jāinterpretē likums
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pērnā gada vasarā žurnāls «Ir» un Latvijas televīzijas ziņu raidījums «Panorāma» atspoguļoja bijušā KNAB darbinieka Jura Juraša teikto, ka viņam izteikts miljona eiro kukuļa piedāvājums, lai ietekmētu bijušā «Latvijas dzelzceļa» šefa Uģa Magoņa krimināllietu. Viņš par to informējis KNAB vadību, tomēr tā neesot rīkojusies. Vēlāk, augustā, Ģenerālprokuratūra ierosināja kriminālprocesu un nodeva to Drošības policijai. Kriminālprocess gan bija nevis par Juraša minēto faktu., bet par valsts noslēpuma izpaušanu publiskajos izteikumos. Kādu – to tobrīd iestādes nekomentēja. Kriminālprocesa sakarā tagad uz Drošības policiju tiek saukti attiecīgās publikācijas un sižeta autori. Pēc liecināšanas 'zurnālists Ivo Leitāns atzina, tā arī nekļuva skaidrs sarunas mērķis
Ivo Leitāns, LTV žurnālists: - Protokolā ieraksts ir īss, saruna bija krietni garāka, bet esmu brīdināts, ka es nedrīkstu izpaust. Es gan pirms sarunas teicu, ka atsakos parakstīt, ka neko neizpaudīšu, jo nezinu, par ko īsti, kas tur var parādīties, bet tas, ko varu pateikt, faktiski man tika pajautāts, vai tas, kas bija atspoguļots sižetā, ir patiesība, vai atbilst avota teiktajam.
Ivo Leitāns, kurš vada arī Latvijas Žurnālistu asociāciju, spriež, ka šādas izmeklējošo iestāžu aktivitātes varētu būt saistītas ar pēdējo gadu tendenci vērsties pret žurnālistiem saistībā ar viņu profesionālo darbību.
Ivo Leitāns, LTV žurnālists: - Saukt žurnālistus, lai pajautātu, vai tiešām tas, kas ir teikts jūsu rakstā, atbilst patiesībai, ir nesamērīgi, un es nezinu, vai lietderīgi. Tas varētu būt kāds mēģinājums demonstrēt varu vai pārcentība. Bet joprojām, kad jautāju, jo lieciniekiem ir tiesības zināt un liecināt par visiem apstākļiem, kas ir zināmi par noziedzīgu nodarījumu, vairākkārt mēģinot saprast, kas ir šis noziedzīgais nodarījums, tas valsts noslēpuma objekts, es kā liecinieks priekš sevis īsti nesapratu, kas ir tas konkrētais valsts noslēpums, kas ir pārkāpts.
DP noraida, ka tas būtu saistāms ar žurnālistu darba metožu pārbaudi. Abu personu pratināšana ir saistīta ar DP no prokurora saņemto norādījumu šajā kriminālprocesā izpildi.
Drošības policija kategoriski noraida apgalvojumu, ka tā ir vēršanās pret mediju neatkarību. DP vērtējumā ir likumīgi un samērīgi noskaidrot visus notikušā apstākļus, lai nodrošinātu vispusīgu izmeklēšanu kriminālprocesa ietvaros. Drošības policija uzsver, ka, veicot procesuālās darbības, dienests respektē žurnālistu, tāpat kā ikvienas citas personas, tiesības, kuras aizsargā nacionālās un starptautiskās tiesību normas.
Kriminālprocesa detaļas Drošības policijā nekomentē, vien atklāj, ka tas sākts pēc Krimināllikuma 94. pant'a par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu paredzētajām noziedzīgā nodarījuma pazīmēm. Par to savulaik izvairīgi runāja arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
Ēriks Kalnmeiers, ģenerālprokurors (07.09.2016.): - Diemžēl es nedrīkstu atklāt iemeslu, visi šie jautājumi jums ir jāuzdod Drošības policijai, tā ka nevaru komentēt. Bet katrā ziņā tā nav vēršanās pret kādu trauksmes cēlāju, kā tas tiek mēģināts pasniegt publiski
Vai un kas notiek paša raksta un sižetā minētā fakta sakarā par kukuļdošanas mēģinājumu, un kas būtu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja kompetencē, tur neatklāj. KNAB norāda, ka jebkuras ziņas par iestādes veiktajām pārbaudēm, kriminālprocesiem un citām tās kompetencē esošām darbībām, līdz lietā pieņemts gala lēmums, ir ierobežotas pieejamības informācija.