2016./2017.studiju gadā ārvalstu studentu pievienotā vērtība Latvijas tautsaimniecībai pieauga par aptuveni 20,8 miljoniem eiro, sasniedzot 168,8 miljonus eiro, liecina domnīcas «Certus» veiktie aprēķini.
Ārvalstu studentu pievienotā vērtība tautsaimniecībai augusi par € 20,8 miljoniem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē norādīja «Certus» pētnieciskais direktors Daunis Auers, augstākās izglītības eksporta nozare pagājušajā mācību gadā radīja 148 miljonus eiro lielu pienesumu Latvijas tautsaimniecībai, tomēr šajā mācību gadā, pieaugot ārvalstu maksājošo studentu skaitam, pienesums ekonomikai gan tiešā, gan netiešā veidā pieaudzis līdz 168,8 miljoniem eiro.
2015./2016.mācību gadā Latvijā studēja 5458 ārvalstu studenti, šajā mācību gadā - jau 6314. Pagājušajā mācību gadā šāds ārvalstu studentu skaits Latvijā nodrošināja 1474 darba vietas, šajā mācību gadā tās bija 1703 darba vietas.
Auers skaidroja, ka atšķirībā no Igaunijas, kur augstākās izglītības eksportam lielu atbalstu sniedz arī valsts, Latvijā šīs jomas attīstību veicina pašas augstskolas, kuras piesaista ārvalstu studentus. «Certus» pētnieku ieskatā, palielinot valsts atbalstu, pie optimistiskākajām prognozēm ārvalstu studentu skaits Latvijā varētu pieaugt līdz nepilniem 18 tūkstošiem 2020./2021. mācību gadā. Šāds ārvalstu studentu skaits Latvijas tautsaimniecībai varētu nodrošināt pat pusmiljarda eiro lielus ieguvumus.
Pēc pētnieku domām, ārvalstu studentu skaita pieplūdumu varētu veicināt vairākas sistēmiskas izmaiņas. Kā «Certus» ir norādījis jau iepriekš, atbildību par augstākās izglītības nozares eksportu vajadzētu uzņemties Ekonomikas ministrijai, līdzīgi kā Lielbritānijas Uzņēmējdarbības, inovācijas un prasmju departaments bija atbildīgs par augstākās izglītības eksportu Lielbritānijā.
Saistībā ar Pārdaugavu «Certus» rosina izveidot universitāšu pilsētiņu. Publiskās investīcijas transporta un komunikāciju infrastruktūrā ar mērķi nodrošināt studiju, pētniecības un studentu izmitināšanas iespējas Pārdaugavā un pozicionēt Daugavas kreiso krastu kā starptautiskās augstākās izglītības centru. Šajā gadījumā pētnieki iesaka arī sadarboties ar Rīgas domi, lai veiksmīgāk attīstītu šo teritoriju.
Tāpat «Certus» iesaka vienkāršot un paātrināt ārvalstu studentu piesaisti. Domnīcā norāda, ka konsolidēta un modernizēta mājaslapa «www.studyinLatvia» palīdzēs ārvalstu studentiem vieglāk atrast nepieciešamo informāciju un iestāties Latvijas augstskolās. Auers stāstīja, ka Igaunijā darbojas viena šāda mājas lapa, bet Latvijā - divas, turklāt nereti informācija šajās mājas lapās atšķiras.
Savukārt Augstākās izglītības likuma 85.panta grozījumi ļautu atbilstoši kvalificētiem universitāšu darbiniekiem pārbaudīt un veikt ārvalstīs iegūto izglītības dokumentu akadēmisko atzīšanu.
Tāpat vēstniecībām un diplomātiskajām pārstāvniecībām, kuras atrodas valstīs ar lielu skaitu potenciālo ārvalstu studentu, būtu jāpieņem darbā papildu personāls, lai nodrošinātu darbu ar palielināto dokumentu apjomu, kas saistīts ar studiju pieteikumiem pavasara un vasaras periodā.
Auers arī atzīmēja, ka lielāks ārvalstu studentu skaits varētu uzlabot arī Latvijas izglītības kvalitāti kopumā, ņemot vērā šo studējošo prasības. Augstskolām nāktos uzlabot savu piedāvājumu, lai piesaistītu studējošos. Tāpat izglītības kvalitātes celšana varētu veicināt arī studentu palikšanu Latvijā pēc studijām, tai skaitā arī pašas Latvijas studentu palikšanu.
Arī augstskolu pārstāvji vairākas «Certus» izvirzītas rekomendācijas vērtēja kā labas un nepieciešamas, it īpaši Ekonomikas ministrijas lielāku iesaisti.