ASV pieturas pie savām saistībām attiecībā uz NATO un pilnībā atbalsta sabiedroto Latviju, žurnālistiem piektdien sacīja ASV vēstniece Nensija Baikofa Petita. Tomēr ASV aicina dalībvalstis arī izpildīt finansiālās saistības pret aliansi.
Vēstniece: ASV pieturas pie savām saistībām NATO un pilnībā atbalsta Latviju
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
ASV aizsardzības ministrs Džeimss Matiss trešdien, NATO aizsardzības ministru tikšanās laikā Briselē, brīdināja NATO dalībvalstis, ka Vašingtona ierobežos savas saistības aliansē, ja tās nepalielinās aizsardzības izdevumus. Matiss uzsvēra, ka ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija, tāpat kā Baraka Obamas administrācija, gaida no sabiedrotajiem aizsardzības izdevumu palielināšanu.
Komentējot Matisa izteikumus, ASV vēstniece Latvijā vērsa uzmanību uz to, ka viņš arī ir paudis stipru atbalstu NATO. «[Matiss] aicināja sabiedrotos izpildīt savas finansiālās saistības NATO. Tas nav nekas jauns. Tā ir vienošanās, kuru visas NATO sabiedrotās ir pieņēmušas Velsā, pirms dažiem gadiem. Apņemšanās tika apstiprināta arī Varšavas samitā pērn,» skaidroja vēstniece.
Tajā pašā laikā Baikofa Petita pauda pārliecību, ka Latvija ir uz pareizā ceļa, lai aizsardzības izdevumiem nodrošinātu 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) nākamgad. «ASV pieturas pie savām saistībām NATO un pilnībā atbalsta savu sabiedroto Latviju. Karavīri, kas ir šeit [Latvijā] ir tikai viena no mūsu apņēmības demonstrācijām,» teica vēstniece.
«Ja jūsu valstis nevēlas pieredzēt, ka Amerika ierobežo savas saistības aliansē,» jūsu valstīm jāizrāda atbalsts kopējai aizsardzībai, iepriekš norādīja Matiss. ASV aizsardzības ministrs gan arī uzsvēra, ka NATO joprojām ir fundamentāls pamats Savienotajām Valstīm un visai transatlantiskajai kopienai, kurā mēs kopīgi esam saistīti.
Tikai piecas no NATO dalībvalstīm izpilda alianses ieteikumu aizsardzībai veltīt ne mazāk kā 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) - tās ir ASV, Grieķija, Igaunija, Lielbritānija un Polija. Latvija, tāpat kā Lietuva, apņēmusies šo līmeni sasniegt nākamgad.
NATO dalībvalstis ir paudušas bažas par Trampa uzticību aliansei, ņemot vērā, ka viņš NATO ir nosaucis par «novecojušu», kā arī izrādījis acīmredzami iecietīgāku nostāju pret Krieviju. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ir paudis, ka ASV ir tiesības pieprasīt no pārējām alianses dalībvalstīm aizsardzības izdevumu palielināšanu, piebilstot, ka tā ir arī viņa galvenā prioritāte.
Savukārt Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers ceturtdien paziņoja, ka Eiropa nedrīkst piekāpties ASV prasībām palielināt aizsardzības izdevumus. «Tas ir bijis amerikāņu vēstījums daudzus, daudzus gadus. Es esmu kategoriski noskaņots pret mūsu piespiešanu to darīt,» Junkers uzsvēra Minhenes drošības konferences laikā.
Junkers norādīja, ka Vācijai vairs nebūtu budžeta pārpalikuma, ja tā aizsardzībai tērētu 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), nevis 1,22%, ko tā atvēl šobrīd.
«Man nepatīk, ka mūsu amerikāņu draugi sašaurina drošības jēdzienu līdz bruņotajiem spēkiem,» paziņoja EK prezidents. Viņš uzsvēra, ka būtu saprātīgi skatīties uz «mūsdienu stabilitātes politiku», ko veidotu vairāki elementi.