Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA), Latvijas Televīzijas (LTV) un žurnāla «Ir» pārstāvji atklātā vēstulē ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru aicina skaidrot situāciju saistībā ar LTV žurnālista, LŽA vadītāja Ivo Leitāna un žurnāla «Ir» žurnālistes Indras Sprances nopratināšanu, informēja LŽA.
Sprancei un Leitānam šonedēļ bija jāsniedz liecības kriminālprocesā, ko Ģenerālprokuratūra ierosināja 2016.gada jūlijā pēc Krimināllikuma panta par valsts noslēpuma apzināta izpaušanu. Žurnālisti tika iztaujāti par intervijām, kurās KNAB Operatīvo izstrāžu daļas vadītājs Juris Jurašs 2016.gada jūlijā informēja sabiedrību par miljona eiro kukuļa piedāvājumu viņam, lai izmeklēšanā esošo «Latvijas Dzelzceļa» vadības kriminālprocesu no kukuļdošanas gadījuma pārvērstu par tirgošanos ar ietekmi.
Vēstules autori norāda, ka lieciniekam saskaņā ar Kriminālprocesa likumu ir pienākums liecināt par visu, «kas viņam zināms saistībā ar konkrēto noziedzīgo nodarījumu». Taču joprojām neesot skaidrs, kas ir konkrētais noziedzīgais nodarījums, par kuru kriminālprocess ierosināts. Tāpat neesot skaidrs, kāpēc šajā procesā tiek pratināti žurnālisti, kas veikuši savus profesionālos pienākumus - korekti atspoguļojuši informāciju, kuras patiesumu pats avots publiski apstiprinājis. «Šie apstākļi rada bažas, ka tiesībsargājošo iestāžu resursi tiek tērēti, lai nepamatoti vērstos pret iespējamas korupcijas izgaismošanu un neatkarīgiem medijiem,» savu lūgumu skaidrot situāciju ģenerālprokuroram komentē vēstules autori, aicinot valsts amatpersonu bez kavēšanās sniegt skaidras atbildes uz jautājumiem, kas šīs bažas varētu kliedēt.
Vēstulē Kalnmeieram žurnālisti jautā, par kāda valsts noslēpuma izpaušanu ir ierosināts attiecīgais kriminālprocess, ja saskaņā ar likumu valsts noslēpums nevar būt ziņas par korupcijas gadījumiem un amatpersonu nelikumīgu rīcību, par ko sabiedrību informēja Juris Jurašs un žurnālisti. Tāpat Kalnmeieram tiek vaicāts, kādēļ Ģenerālprokuratūra deva uzdevumu Drošības policijai nopratināt žurnālistus šajā lietā, ja pats informācijas avots ir atkārtoti apliecinājis publiskotās informācijas atbilstību, bet izpaust citas detaļas par savu darbu žurnālistiem liedz profesionālās ētikas un likuma prasība sabiedrības interešu vārdā aizsargāt savus avotus.
LŽA, LTV un «Ir» pārstāvji arī aicina skaidrot, vai Ģenerālprokuratūra ir ierosinājusi kriminālprocesu, lai izmeklētu kukuļa piedāvāšanas gadījumu, par kuru sabiedrību informējis Juris Jurašs Ja nē - kādi tam ir iemesli. Tāpat ģenerālprokuroram tiek taujāts, kāds ir progress «Magoņa un Osinovska lietas» kriminālizmeklēšanā, kāpēc tā joprojām nav nodota tiesai un kad tas gaidāms.
Vēstulē arī atzīmēts, ka konkrētais kriminālprocess par valsts noslēpuma izpaušanu nav pirmais gadījums, kad Ģenerālprokuratūras rīcību var uztvert kā apzinātu vēršanos pret žurnālistu profesionālo darbību. Piemēram, pagājušajā rudenī ģenerālprokurors uzdeva uzraudzības kārtībā izvērtēt izbeigšanas pamatotību un likumību kriminālprocesam, kurš 2015.gadā tika uzsākts pret LTV raidījuma «Aizliegtais paņēmiens» žurnālisti Sanitu Miķelsoni. Tas notika vairākus mēnešus pēc Valsts policijas lēmuma izbeigt kriminālprocesu par nelikumīgām darbībām ar fiziskas personas datiem, jo izdarītajā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva.
Ņemot vērā iepriekš minēto, žurnālisti vēstulē aicina ģenerālprokuroru respektēt žurnālistu īpašo lomu demokrātiskā sabiedrībā, kuras tiesiskuma aizsargāšana ir ģenerālprokurora tiešais pienākums.
Vēstuli parakstījuši LŽA valdes priekšsēdētāja vietniece Inga Spriņģe, Latvijas televīzijas Ziņu dienesta direktore Iveta Elksne un žurnāla «Ir» galvenā redaktore Nellija Ločmele.
Jau ziņots, ka Latvijas Televīzijas žurnālists, Latvijas Žurnālistu asociācijas vadītājs Ivo Leitāns un žurnāla «Ir» žurnāliste Indra Sprance ir uzaicināti DP sniegt liecības saistībā ar kriminālprocesu par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu, kas ierosināts par Juraša publiski pausto, ka viņam piedāvāts kukulis, lai bijušā VAS «Latvijas Dzelzceļš» (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi.
Pērn 14.jūlijā LTV raidījumā «Panorāma» ēterā redzamajā sižetā tika vēstīts par to, ka KNAB iekšējo konfliktu cīņā ir ierauta tā dēvētā LDz krimināllieta. Jurašs sižetā paziņoja, ka viņam šajā lietā piedāvāts viena miljona eiro kukulis. Viņš par to esot paziņojis vadībai, taču interesi par šo gadījumu neesot izjutis.
Vēl pirms LTV sižeta Jurašs pērn jūlijā žurnālam «Ir» apgalvoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai bijušā LDz vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, taču nekāda rīcība no toreizējā KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka neesot sekojusi.
Saistībā ar sniegto informāciju tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu izmeklē DP, kas komentārus par šo lietu nesniedz.
Jurašs norāda, ka aizdomās turētā statuss viņam nav noteikts, taču piemērots statuss - persona, pret kuru sākts kriminālprocess. Šis statuss joprojām neesot mainījies.
Šī nav pirmā reize, kad DP pēta Juraša izteikumus presē. Pērn DP pēc gandrīz pusgadu ilgas pārbaudes nolēmusi nesākt kriminālprocesu par Jurašu un citas bijušās KNAB amatpersonas - Jutas Strīķes intervijās paustajiem izteikumiem, kuros kritizēta toreizējā KNAB vadība, Ģenerālprokuratūra un politiķi.
Laikā pēc pārbaudes sākšanas Strīķe un Jurašs no amatiem KNAB ir atbrīvoti, tāpat vairs KNAB šefa krēslu neieņem Streļčenoks, kuram neizdevās sekmīgi startēt KNAB priekšnieka amata konkursā.
Jurašs nesen paziņojis, ka nolēmis iestāties bijušā tieslietu ministra Jāņa Bordāna vadītajā Jaunajā konservatīvajā partijā (JKP) un kandidēt Rīgas domes vēlēšanās.
