Visa Eiropa virzās uz aizsardzības finansējuma palielināšanu, kas sasaucas ar ASV vēlmi, lai pārējie NATO sabiedrotie tērētu vairāk aizsardzībai, izteicās Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS). Pēc Minhenes drošības konferences, kurā piedalījās arī virkne vadošu jaunās ASV administrācijas politiķu, Bergmanis norādīja, ka eiropieši aizsardzībai jau tērē vairāk, piemēram, pērn Eiropas tēriņi aizsardzībai pieauguši par 3,8%.
Bergmanis šorīt LTV «Rīta panorāmā» atzīmēja, ka arī Vācijas kanclere Angela Merkele un aizsardzības ministre uzsvērušas, ka arī šī valsts virzīsies uz aizsardzības finansējuma palielināšanu, kas gan tūlīt nesasniegs vajadzīgos 2% no iekšzemes kopprodukta, taču viņiem esot plāns uz šo mērķi virzīties pakāpeniski. Latvija šajā ziņā ir viens no labajiem piemēriem, kur finansējums aizsardzībai tiek celts ļoti strauji.
Ministrs uzsvēra, ka vienlaikus ar finansējuma palielināšanu ļoti svarīgi ir tas, kā šo naudu izmanto - cik ātri apgūst un cik efektīvi iegulda.
Bergmanis atzina, ka militārie izdevumi nav vienīgā joma, kur ieguldīt miera nodrošināšanai pasaulē, un ir jāiegulda arī attīstības sadarbībā. Tomēr viņš īsti nesniedza vērtējumu par Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera pausto, ka Eiropa nedrīkst piekāpties ASV prasībām palielināt aizsardzības izdevumus, jo neesot kārtīgi iepazinies ar Junkera nostāju. Ministrs gan uzsvēra, ka Latvijas darbi liecina, ka mēs virzāmies uz aizsardzības izdevumu palielināšanu.
Runājot par Latvijas armijas bruņojuma uzlabošanu, Bergmanis stāstīja, ka parasti iegādes notiekot pēc shēmas - vispirms karavīri mācās apieties ar tehniku un pēc tam tiek lemts, vai šo tehniku iepirkt. Līdzīgi pašlaik armijas pārstāvji ir devušies uz Austriju mācīties apgūt haubicu «M109» lietošanu, lai vēlāk turpinātu sarunas ar Austriju par šīs tehnikas iegādi.
