Tiesībsargs Juris Jansons vērsies Saeimā, aicinot parlamentu noteikt, ka tiesībsargam līdzīgi kā tiesnešiem un prokuroriem nevar piemērot administratīvos sodus un nevar aizturēt administratīvā kārtā.
Pēc KNAB aizrādījuma Jansons mudina stiprināt tiesībsarga administratīvo imunitāti
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jansons mudina pārskatīt Tiesībsarga likuma pantu par neatkarību un neaizskaramību, kurā noteikts, ka administratīvā soda uzlikšana tiesībsargam ir pieļaujama tikai ar Saeimas piekrišanu. Atbildība par administratīviem pārkāpumiem būtu izskatāma tikai šī likuma 10.panta kārtībā, norādīts vēstulē parlamentam. Pašlaik Tiesībsarga likuma 10.pants paredz kārtību tiesībsarga atbrīvošanai no amata.
Saeimas Prezidijs šo vēstuli šodien nodeva parlamenta frakcijām, kā arī Saeimas Juridiskajai komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.
Tiesībsargs vēstulē norādījis, ka 6.janvārī noslēgusies tiesvedība par Jansona saukšanu pie administratīvās atbildības saistībā ar darbību izdevuma «Jurista Vārds» Zinātniski konsultatīvajā padomē. Administratīvā lietvedība tikai izbeigta un tiesībsargs atbrīvots no administratīvās atbildības, izsakot mutvārdu aizrādījumu.
Jansons neuzskata, ka šajā gadījumā notikusi amata savienošanas ierobežojuma pārkāpšana, jo viņš paudis tiesībsarga nostāju, nevis privātpersonas viedokli. «Līdz ar to ir izveidojusies situācija, kad valsts pārvaldes iestāde - Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) un arī tiesa konkrētajā administratīvā pārkāpuma lietā ir vērtējušas tiesībsarga rīcību, kas ir pretrunā Tiesībsarga likuma noteiktajai tiesībsarga neatkarībai un neaizskaramībai,» vēstulē parlamentam uzver Jansons.
Viņa rīcībā esot informācija, ka KNAB amatu savienošanas ierobežojuma pārkāpumu attiecināja arī uz citām valsts amatpersonām, kas piedalījās izdevuma «Jurista Vārds» konsultatīvās padomes sēdē. Tajā piedalījās arī Augstākās tiesas (AT) un Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētāji, tomēr tiesnesim nevar piemērot administratīvo sodu, ņemot vērā tiesnešu neatkarības garantijas, bet var saukt pie disciplināratbildības, piebilst Jansons.
Viņš vērsās ST un Tieslietu ministrijā pēc informācijas, vai ir saņemts KNAB lūgums izvērtēt tiesas priekšsēdētāju iespējamo pārkāpumu. No ST tiesībsargs saņēmis vēstuli, kurā norādīts, ka, izvērtējot materiālus, tika secināts, ka nav pamata ierosināt disciplinārlietu. Arī pret AT tiesnesi disciplinārlieta neesot ierosināta.
«Ir izveidojusies situācija, kurā pret vairākām augstām valsts amatpersonām, kuras bauda neatkarības un neaizskaramības garantiju pie vieniem un tiem pašiem apstākļiem ir tikusi vērsta, manuprāt, nepamatoti atšķirīga attieksme,» uzskata Jansons.
Viņš piebilst, ka pašlaik likumā ietvertā tiesībsarga neatkarības un neaizskaramības garantija nenodrošina pienācīgu nacionālās cilvēktiesību institūcijas neatkarību atbilstoši Parīzes principiem. «Tā var tikt ietekmēta caur tiesību normu piemērotāju rīcību vai gramatisku un šauru tiesību normu interpretāciju,» akcentē Jansons.
Kā ziņots, KNAB aizrādījis tiesībsargam Jansonam par valsts amatpersonai noteikto amata savienošanas ierobežojuma pārkāpšanu saistībā ar viņa darbību izdevuma «Jurista Vārds» Zinātniski konsultatīvajā padomē. Tiesa šādu biroja lēmumu nav mainījusi.