Rinkēvičs: tirgošanās par atbalstu Lielbritānijai nenotiek, bet veicināsim to, lai nebūtu vēlmes sodīt britus

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Lūka/LETA

Briti Latvijai naudu nav atveduši un nekāda tirgošanās par Baltijas valstu atbalstu Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) sarunās nav notikusi, otrdien žurnālistiem teica ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Lai arī Latvija apņemas ievērot kopīgu ES nostāju, tā vienlaikus arī veicinās racionālas sarunas un to, lai nebūtu vēlmes sodīt britus, solīja ministrs.

Otrdien Rīgā ieradies Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības ministrs Deivids Deiviss, lai pārrunātu Londonas darbu un mērķus attiecībā uz Lielbritānijas izstāšanos no ES jeb Brexit, tostarp jautājumu par Latvijas valstspiederīgajiem Lielbritānijā. Ministri arī apmainījās domām par turpmāko sadarbību starp Lielbritāniju un ES pēc Brexit.

Komentējot pirms pāris dienām britu medijos izskanējušo informāciju, ka Lielbritānija apsver iespēju no Āzijas un Āfrikas valstīm novirzīt ekonomisko palīdzību uz Baltiju, lai panāktu atbalstu izstāšanās sarunās, Rinkēvičs uzsvēra, ka šāda veida tirgošanās nav bijusi. «Nauda mums nav atvesta, runājām par to, kādā veidā maksimāli organizēt [izstāšanās] procesu,» sacīja ārlietu ministrs.

Latvijas interesēs ir labas, atvieglotas tirdzniecības attiecības pēc «Brexit» procesa noslēgšanās. Mūsu valsts arī ievēros kopīgu ES nostāju, taču centīsies veicināt, lai tā būtu racionāla un nebūtu vēlmes sodīt britu pilsoņus par izvēli pamest savienību. «[Veicināsim], lai šķiršanās līgums būtu maksimāli izdevīgs abām pusēm. Mūsu interese ir veicināt spēcīgu partnerību NATO, kā arī to, lai briti paliktu ES partneris drošības jautājumos. Mūs gaida divu gadu garš intensīvs darbs,» sacīja Rinkēvičs.

Laikraksts «The Times» iepriekš vēstīja, ka Lielbritānijas valdībā norisinās diskusijas par iespēju novirzīt daļu vērienīgās palīdzības, ko Londona sniedz Āzijas un Āfrikas valstīm, uz Viduseiropu un Austrumeiropu, tai skaitā Baltijas valstīm, tādā veidā cerot nodrošināt to atbalstu sarunās par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES.

Saskaņā ar šo plānu daļa no 12 miljardiem sterliņu mārciņu (14 miljardiem eiro) lielās palīdzības, ko Lielbritānija gada laikā sniedz diezgan izšķērdīgiem projektiem Āzijā un Āfrikā, būtu jānovirza tādām valstīm kā Polijai, Ungārijai un Baltijas valstīm.

Kā norāda laikraksts, viens no premjerministres Terēzas Mejas tuvākajiem padomniekiem privātās sarunās par «Breksita» stratēģiju izteicies, ka šī nauda varētu pārliecināt Austrumeiropas valstis, lai tās atbalsta Lielbritānijas vēlmi izstāšanās sarunās panākt sev izdevīgāku tirdzniecības līgumu. Tāds plānas palīdzētu Lielbritānijai samazināt izstāšanās tēriņus.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu