Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) aicina sakārtot sistēmu, lai veicinātu to, ka cilvēki pirmās palīdzības kursus atkārtoti izietu ik pēc pieciem gadiem, kā jau to šobrīd paredz Ministru kabineta noteikumi par apmācību pirmās palīdzības sniegšanā.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē deputāti un nozares profesionāļi sprieda par iedzīvotāju gatavību sniegt pirmo medicīnisko palīdzību cietušajam notikuma vietā.
Kā norādīja NMPD Katastrofu medicīnas sistēmas apmācības nodaļas vadītāja Ruta Jakušonoka, nepieciešams pārskatīt normatīvos aktus, lai sistēmā kā tādā tiktu paredzēts, ka pēc pirmās palīdzības apmācību beigām pēc pieciem gadiem zināšanas būtu jāatsvaidzina. Šobrīd šis punkts visu nozaru normatīvajos aktos neesot saskaņots, līdz ar to cilvēki atkārtoti apmācības neiziet.
Kā aģentūrai LETA skaidroja Jakušonoka, nepieciešamība ik pēc pieciem gadiem iziet apmācības ir atrunātas noteikumos ar apmācību pirmās palīdzības sniegšanā, bet, piemēram, Satiksmes ministrijas noteikumos, kas attiecas uz tiesību piešķiršanu, tas nav atrunāts. Līdzīga situācija ir arī ar noteikumiem, kas regulē ieroču nēsāšanu un glabāšanu, proti, netiek paredzēts, ka apmācības ir jāiziet atkārtoti.
Latvijas Sarkanā krusta vadītājs Uldis Līkops piekrita, ka apmācības būtu jāatkārto, tomēr pieļāva, ka atkārtotām mācībām nav nepieciešams 15 stundu kurss, bet gan īsāks laika periods. Viņš arī pieļāva, ka pirmās palīdzības koordināciju un speciālistu sertifikāciju būtu jānodod profesionāļu asociācijai, nevis ar to būtu jānodarbojas valstij, šādi ietaupot ap 100 000 eiro gadā.
Jakušonoka aģentūrai LETA pastāstīja, ka šobrīd ar speciālistu sertifikāciju nodarbojas NMPD. Lai sertifikāciju nodotu 11 organizācijām, kas nodarbojas ar pirmās palīdzības mācīšanu, vispirms šīm organizācijām būtu jāizveido sava asociācija.
NMPD arī uzskata, ka pirmās palīdzības prasmes ir jāmāca jau skolā. Tāpat svarīgi būtu bērniem iemācīt vēlmi palīdzēt citiem cilvēkiem, norādīja Jakušonoka. Lai iekļautu pirmo palīdzību skolēnu mācību programmā, būtu nepieciešams apmācīts pedagogus, kuri tālāk nodotu šīs zināšanas.
Tāpat NMPD saredz nepieciešamību veidot izglītojošas kampaņas par palīdzības sniegšanu cietušajiem. Jakušonoka norādīja, ka svarīgi cilvēkiem atgādināt. ka sniegt pirmo palīdzību nav sarežģīti un par to «nekas nedraud».
Latvijas Ārstu biedrības vadītājs Pēteris Apinis pauda viedokli, ka iedzīvotāju apmācības par pirmo palīdzību būtu iespējams nodrošināt no Eiropas struktūrfondu atvēlētajiem 54 miljoniem eiro, kas bija paredzēta sabiedrības veselības izglītošanai, tomēr šobrīd lielākā daļa no šiem līdzekļiem jau nodoti pašvaldību rīcībā, kuras īsti nesaprotot, ar kādām informēšanas aktivitātēm jānodarbojas.
Apakškomisijas vadītājs Vitālijs Orlovs (S) solīja pārliecināties, kā šie 54 miljoni tiek izlietoti.
