Latvijā tiks ieviesta jauna kārtība finansējuma sadalīšanai par izciliem sasniegumiem sportā, būtiski paaugstinot kritērijus balvu piešķiršanai, intervijā «Dienai» pastāstījis Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks, Sporta departamenta direktors Edgars Severs.
«Manuprāt, esam degradējuši izpratni par to, kas ir izcili sasniegumi sportā. Naudas balva, ko piešķir valdība, ir nevis par sasniegumu sportā, bet par izcilu sasniegumu. Un nevis konkrētā sporta veida, bet gan valsts izpratnē,» uzsvēris Severs, «bija medijos piemēri par raķešu modelēšanas sacensībām u.c. Jā, definētajiem kritērijiem formāli atbilst - ir pasaules čempionāti, valsts atzīts sporta veids, pietiekami liela konkurence, bet, vienādi novērtējot visus sporta veidus, raidām sabiedrībai ne īpaši pareizu signālu.»
Ierēdnis nav vēlējies detalizēti atklāt ieceres, taču uzsvēris, ka naudas sadalē uzsvars tiks likts uz olimpiskajiem sporta veidiem.
«Latvijā ir 89 federācijas, valsts atzīti sporta veidi - mazliet vairāk par simtu. Lielu daļu šo sporta veidu finansējam no valsts, apmēram 50 var pretendēt uz naudas balvām par izciliem sasniegumiem. Ir sasniegumi, kas jānovērtē, bet ne vienmēr tai jābūt naudas balvai - var būt valsts atzinības vai pateicības raksts, savukārt federācijas var iekšēji veidot savas apbalvojuma sistēmas, kādas vien vēlas,» nostāju skaidrojis IZM pārstāvis.
Severs ir pārliecināts, ka Latvijā, līdzīgi kā citās valstīs, ir jāsāk diskusija par prioritāri atbalstāmiem sporta veidiem augstas klases sporta līmenī, kas nākotnē varētu ietekmēt arī kritērijus sportam paredzēto valsts budžeta līdzekļu sadalē.
«Kopā ar sporta nozari jādefinē, kādi ir mērķi attiecībā uz augstu sasniegumu sporta attīstību un kādas ir reālās iespējas ar mūsu resursiem šos mērķus sasniegt. Skaidrs, ka vienlīdz augstā līmenī visus sporta veidus nevaram attīstīt. Tāpēc līdzekļu koncentrēšana un prioritāšu noteikšana augstu sasniegumu sporta līmenī, manuprāt, ir ne tikai lietderīga, bet pat nepieciešama,» sacījis ierēdnis.
Sporta veidu federāciju un sporta pasākumu finansēšanai no valsts šogad piešķirts aptuveni 3,1 miljons eiro, no kuriem 2,6 miljoni eiro aiziet Latvijas Sporta federāciju padomei (LSFP), kas saskaņā ar Sporta likumu apvieno pilnīgi visas Latvijā atzītās federācijas - gan olimpisko, gan neolimpisko veidu. Piešķirto naudu šī organizācija sadala saskaņā ar striktiem ministrijā saskaņotiem kritērijiem.
Finansējuma piešķiršanā viena no kritēriju grupām ir, kādi bijuši Latvijas sportistu starptautiskie sasniegumi - vai startējuši pasaules čempionātos, cik tajos liela konkurence. Atsevišķi izdalīti individuālie sporta veidi no olimpiskajiem individuālajiem un tāpat arī olimpiskās un neolimpiskās komandu sporta spēles, nacionālie sporta veidi u. tml.
Otra kritēriju grupa esot federācijas aktivitāte, tajā skaitā cik tai juridisko biedru, cik lielu cilvēku kopskaitu tā pārstāv, kāds ir bērnu līdz 18 gadiem īpatsvars, cik un kādās starptautiskās sacensībās piedalās utt. Katram atsevišķam kritērijam ir konkrēti punkti, ko var saņemt, un formulas, saskaņā ar ko aprēķina galarezultātu. Tāpat federācijas var saņemt arī soda punktus, ja, piemēram, nepublisko savā mājaslapā informāciju, kas saskaņā ar līgumu jāpublisko. Ar šo gadu šāda pārkāpuma gadījumā tiek ne tikai atņemti punkti, bet arī uz to laiku nepiešķirts valsts finansējums.
«Prasām arī, lai lielie sporta pasākumi tiek saskaņoti savlaicīgi - vismaz divus gadus iepriekš. Un lai par to ir atsevišķs lēmums Sporta padomē vai pat valdībā. Līdzīgi tam, kā bija ar hokeju - valdība lēma par atbalstu Latvijas kandidēšanai 2021.gadā rīkot pasaules čempionātu kopā ar baltkrieviem. Diemžēl, ir bijuši gadījumi, kad valsts tiek nostādīta fakta priekšā, ka tai piešķirtas tiesības rīkot pasaules līmeņa sacensības, un tad sanāk tāds kā budžeta rekets. Piemēram, Latvijas Cīņas federācija publiski paziņoja: esam ieguvuši tiesības rīkot Eiropas čempionātu brīvajā cīņā, jau iesniedzām ministrijā tāmi uz apmēram miljonu, ceram uz valsts atbalstu. Saskaņā ar pastāvošo kārtību tādos gadījumos ne uz kādu finansējumu vairs nevar pretendēt,» par naudas sadali stāstījis Severs.
