Militāros formējumos dienējušie: Ukrainas notikumi rāda, ka mums jābūt gataviem!

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Latvijas armija

«Ne mirkli nešaubītos – ietu un cīnītos,» lūgti atbildēt, ko darītu militāra apdraudējuma apstākļos, saka TVNET aptaujātie vīrieši. Aptaujā, kas veikta pēc Aizsardzības ministrijas pasūtījuma, noskaidrots, ka Krievijas uzbrukuma gadījumā 39% iedzīvotāju nedarītu neko vai arī atstātu Latviju.

Sirds pateiktu priekšā

«Miera apstākļos cilvēki var atbildēt visādi, bet, ja situācija kļūst nopietna un kaut kas notiek pa īstam, kā rīkoties, priekšā pasaka sirds. To, ka tautas gars ir dzīvs, un, kad vajag, cilvēki aizmirst par visu, redzējām barikāžu laikā,» saka vēsturiskās triloģijas «Zīmogs sarkanā vaskā» autors, rakstnieks Jānis Lejiņš. Pēc viņa domām, vairums, daudz neprātojot, ietu cīnīties un darītu visu dzimtenes aizstāvībai. Savukārt sabiedriskās domas pētījumu centra «SKDS» aptaujas dalībnieku domas dalījās. Lūgti atbildēt, ko darītu, ja Krievija uzbruktu Latvijai, 8% respondentu norādīja, ka stātos Zemessardzē. 7% respondentu atbildēja, ka Zemessardzē nestātos, taču bruņoti pretotos citos veidos, savukārt 24% iedzīvotāju sniegtu palīdzību tiem, kuri pretotos.

14% aptaujāto atzina, ka atstātu Latviju, bet 6% darītu ko citu. To, ka šādā gadījumā nedarītu neko un censtos turpināt dzīvot tāpat kā līdz šim, atbildēja 25% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju.

Pētījumā tika aptaujāti 1019 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 17 līdz 74 gadiem.

Jo augstāka sēta, jo labāki kaimiņi

«Es ne mirkli nešaubītos, un tie, kas ir manā paziņu lokā, arī,» savu pozīciju viennozīmīgi skaidro Lejiņš. Tomēr rakstnieku piesardzīgu dara pieaugošā nepatikas plaisa starp tautu un valsts varu. «Cilvēkiem ir bažas, vai valsts pārvalde nerīkosies kā 1940. gadā, sakot: «Tikai nepretojieties!» Kritiskos brīžos valsts aparāta atbalsts ir svarīgs.»

Tas, ka mūsdienu jaunatne ir gļēva, ir mīts. Jaunieši mēdz pietēlot ciniķus, bet domāju, ka dzimtenes mīlestība un tautas apziņa viņos mājo.

Lejiņš novērojis, ka pirms gadiem novājinātā Zemessardze atgūst savas pozīcijas. Rakstnieks kā pozitīvu un ieviešamu arī Latvijā min Šveices piemēru: tur ikviens, kurš dienējis armijā, mājās atgriežas ar formu un ieroci, lai vajadzības gadījumā pusstundas laikā varētu būt kaujas gatavībā. «No vienas puses, man žēl ukraiņu, no otras – notikumi Ukrainā ir mācība, kas deva impulsu un apjēgu, ka jābūt gataviem.» Lejiņš uzskata, ka sliktākā scenārija gadījumā, mūsu tauta spētu izdzīvot arī nelabvēlīgos apstākļos. Pēc viņa domām, Krievijas militārie draudi tiek pārspīlēti, jo mūsdienās «kara spēlītes» tiek realizētas citādi, notiek tā sauktā maigā okupācija.

Svarīgāk par to, kāds ierocis ir tavās rokās, ir tas, kas tavā galvā un sirdī. Ideoloģiskais karš jau sen rit pilnā sparā.

Tomēr viņš neizslēdz līdzīga scenārija kā Ukrainā iespējamību arī citās teritorijās, tostarp Latvijā. «Jo augstāka sēta, jo labāki kaimiņi. Ja valsts gatavojas agresijai, tā veic izlūkošanas darbības, rūpīgi vācot datus, un izdara secinājumus – kāds ir noskaņojums valstī, vai tās iedzīvotāji ir gatavi aizstāvēties un kāda būs pārējās pasaules reakcija. Agresors vienmēr rēķina – vai iebrukums atmaksāsies.»

Jauniešiem jāprot rīkoties kritiskā brīdī

«Viennozīmīgi – stāvēšu un kritīšu kā 90. gadu barikāžu laikā!» Tā TVNET saka Afganistānas kara veterāns, aizsardzības ministra padomnieks atribūtikas un heraldikas jautājumos Gunārs Rusiņš. Pēc viņa domām, aizsardzības joma ne tuvu nav ideāla, jo nav sakārtota situācija saistībā ar rezerves sastāvu, kā arī trūkst tāda svarīga posma kā darbs ar jaunatni. «Esam atteikušies no obligātā militārā dienesta, kas nebija pareizākais solis,» saka bijušais Saeimas un valsts prezidenta apsardzes darbinieks Rusiņš. Jāpiemetina, ka 62% iedzīvotāju uzskata, ka militārās zināšanas kā papildu priekšmetu mācību iestādēs jāapgūst ikvienam Latvijas iedzīvotājam.

«Jauniešiem būtu jāsaprot, ko nozīmē valsts aizsardzība un kā rīkoties kritiskā brīdī.»

Iepriekšējā sasaukumā būdams Saeimas deputāts, Rusiņš parlamentā iesniedza militāro apmācību kursu organizēšanas priekšlikumu. Pēc viņa domām, būtu lietderīgi, sākot no 9. klases, vasaras brīvlaikā vienu mēnesi skolēniem rīkot lauka apmācības. Rusiņš uzskata, ka militārajam dienestam būtu jāpakļauj visi vīrieši līdz 27 gadu vecumam. «Priekšstats, ka mūsdienās ir tikai kiberkarš un notikumi risinās virtuālajā vidē, ir maldīgs. Notikumi Ukrainā mums skaidri demonstrē – notiek ielu cīņas, kurās ir jāprot izdzīvot. Komfortā un labklājībā auguši cilvēki ir tik vārgi, ka pietiek izdzist elektrībai, lai viņus pārņemtu histērija.

Viņi dzīvo pārliecībā, ka laikā, kad viņi ēd picu un čato sociālajos tīklos, kāds cits atnāks un viņu vietā visu izdarīs.

Arī Otrā pasaules kara laikā bija cilvēki, kuri sakāpa laivās un aizbrauca, bet bija tādi, kas palika un cīnījās.» Rusiņš uzskata, ka valsts būs stipra, ja jaunatne būs vispusīgi izglītota – pratīs rīkoties reāla militāra apdraudējuma gadījumā. Vai tad puišiem nav kauns, ka profesionālajā dienestā meitenes sāk gūt virsroku? Mūsdienu puiši kļūst kā lupatas. Kādreiz dienēt armijā bija goda lieta – meitenes negāja uz randiņu ar puisi, kurš bija izvairījies no armijas,» saka Rusiņš.

Esam Eiropas daļa

Zemessardze vienmēr ir gatava apliecināt patriotismu nevis vārdos, bet darbos, un doties aizstāvēt dzimteni, TVNET saka zemessargs, atvaļināts majors Aivars Vucāns. Pēdējos gados Zemessardzes rindās esot vērojams cilvēku pieplūdums, turklāt militarizētajā formējumā stājas 40 līdz 50 gadus veci vīrieši. Vucāns uzskata, ka

brieduma gadu vīru aktivitāti noteicis militārais konflikts Ukrainā un džihādistu grupējuma «Islāma valsts» sarīkotie terorisma akti Eiropā.

«Mēs esam Eiropas sastāvdaļa, kaimiņos notiekošais ietekmē arī mūs, un cilvēkus tas uztrauc,» saka zemessargs. Viņš norāda, ka zemessardzē apmācību process notiek ļoti intensīvi, un tas norāda, ka savu iespēju robežās mēs esam gatavi izrādīt militāru pretsparu.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu