Aizvadītā gada otrajā pusē ievērojami pieaudzis Latvijas izsniegto Šengenas vīzu ļaunprātīgas izmantošanas mēģinājumu skaits. Eiropas Savienības (ES) robežapsardzības aģentūras «Frontex» pārskatā norādīts, ka pērn tikuši identificēti 142 gadījumi, kuros krāpnieciski izmantotas Latvijas vīzas. Savukārt gadu iepriekš šādu gadījumi bijis vien 32. Vairums ļaunprātīgo vīzu izmantošanas gadījumu bijis saistīts ar Centrālāzijas valstu pilsoņiem.
Tāpat kā 2015. gadā, pērn vairums krāpnieciski iegūtu dokumentu Eiropas Savienībā konstatēti ceļotājiem, kuri ieradās izmantojot gaisa transportu. Daudzos gadījumos krāpnieciski iegūti dokumenti konstatēti ceļotājiem, kas ES ieradās, izmantojot Stambulas Ataturka lidostu un Senegālas Dakāras lidostu. Pērn, salīdzinot ar 2015. gadu, palielinājies Latvijas un Lietuvas izsniegto Šengenas vīzu ļaunprātīgas izmantošanas mēģinājumu skaits, liecina «Frontex» pārskats. Bieži šādi pasažieri konstatēti ierodoties no Ukrainas galvaspilsētas Kijevas lidostām.
Kopumā pērn ES ārējo robežu aizsargāšanas iestādes identificējušas 142 Latvijas izsniegto dokumentu ļaunprātīgu izmantošanas mēģinājumus. Gadu iepriekš - 2015. gadā - šis skaits bija vien 32 gadījumi. Lielākajā vairumā gadījumu (94%) tikuši identificēti mēģinājumi ļaunprātīgi izmantot Latvijas izsniegtās Šengenas vīzas.
Valsts robežsardzē (VRS) portāls TVNET uzzināja, ka ne pērn, ne gadu iepriekš nav tikušas konstatētas viltotas Latvijas vīzas, taču ir ticis identificēts ļaunprātīgs šo dokumentu izmantošanas risks. VRS rīcībā nav arī informācijas par viltotu Latvijas vīzu konstatēšanu citās valstīs. Ja tādas tiktu konstatētas, izmantojot Eiropas Savienības Centrālo vīzu informācijas sistēmu (CVIS) tiktu nekavējoties informēta Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) un VRS.
Robežsardze norāda, ka «Frontex» pārskatā ir minētas konstatētās Latvijas Šengenas vīzas, kuras tika atceltas vai anulētas tādiem trešo valstu pilsoņiem, kuri, ieceļojot Latvijā, robežsargiem deklarēja tādu ieceļošanas mērķi, kas atšķīrās no tā, kas bija dots kā pamatojums, lai saņemtu Latvijas vīzu un ko robežsargs var pārbaudīt pēc CVIS. Bieži vien šādām personām nebija līdzi arī normatīvajos aktos noteiktas pietiekamu naudas līdzekļu, biļešu tālākam ceļam vai atpakaļceļam, viesnīcu rezervāciju u.tml.
Šādā situācijā, robežsargam valsts robežas šķērsošanas vietā ir tiesības atteikt personai ieceļot Latvijā un Šengenā un atcelt Latvijas Šengenas vīzu. VRS šādu pieaugušo ļaunprātīgu Šengenas vīzu izmantošanas risku identificēja 2016. gada trešajā un ceturtajā ceturksnī, kad strauji pieauga Uzbekistānas, Tadžikistānas, Kirgizstānas, Kazahstānas pilsoņu skaits, kuriem minēto iemeslu dēļ tika atteikta ieceļošana un atceltas Šengenas vīzas.
Sadarbībā ar Latvijas ĀM Konsulāro departamentu par konstatēto tendenci vīzu izsniegšanā, šis risks ir samazinājies un ir atgriezies 2015.gada līmenī.
Vidējais ieceļošanas atteikumu skaits ikdienā nepārsniedz % simtdaļas no kopējā valsts robežu šķērsojošā personu skaita, uzsver VRS.
Latvijas vīza ir vienota parauga Šengenas vīza ko izsniedz Latvijas Konsulārās iestādes.
