Izmisums ar vientuļās mātes seju (1)

Vajadzēja domāt agrāk!

Ja sieviete ir nolēmusi kļūt par māti, neraugoties uz to, ka bērna dzimšanas dokumentos nav tēva ieraksta, nekāds atbalsts no valsts viņai nepienākas. Lai gan daļai bērnu paternitāte tiek noteikta vēlāk, vientuļo mammu skaits valstī ir ievērojams. Turklāt šī situācija nav mūsdienu fenomens – sievietes vienas bērnus audzināja arī padomju laikos. Ne velti tiek jokots, ka homofobijas lēkme dīvaini izskatās valstī, kurā lielāko daļu bērnu audzinājuši viendzimuma pāri – mamma un vecmāmiņa. 2013. gadā tēva vārds netika ierakstīts 1172 bērnu dzimšanas apliecībās, 2014. gadā 1013, 2015. - 921.

Kamēr politiķi lauza galvas, kā valstī uzlabot dzimstības rādītājus, mammas, kuras ar savi izvēli nobalsojušas «par» dzīvību, grimst nabadzībā. Vislielākie cietēji ir bērni.

Turklāt daļa sabiedrības dzīvo ar arhaisku priekšstatu, ka mamma kā tāda, bez vīrieša nav vērtība. Sievieti, kura viena audzina bērnu, pavada replikas «pati vainīga», «vajadzēja domāt agrāk.» Politikas veidotāji norāda, ka mērķis ir, lai bērna audzināšanas procesā iesaistītos abi vecāki un svītriņa tēva ieraksta vietā uzrastos tikai ārkārtas gadījumos. Nereti paternitāte bērnam tek noteikta tikai finansiālu apsvērumu dēļ. Ja tēvs nepilda savu pienākumu un nemaksā bērnam uzturlīdzekļus, tos valsts maksā no Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF). Līdz 7 gadu sasniegšanai no UGF bērnam tiek izmaksāti 95 eiro, no 7 līdz līdz 18 gadu vecumam –114,00 eiro mēnesī. Jāpiebilst, ka šādu atbalstu saņem arī vientuļais tēvs, ja pienākumu pret bērnu nepilda māte.

Ieilgušais «pagaidu stāvoklis»

Tautas skaitīšana pirms dažiem gadiem atklāja, ka katrs trešais bērns Latvijā aug nepilnā ģimenē. Ģimeņu, kurās mamma viena audzina bērnu, ir gandrīz tikpat cik precētu pāru ģimenes ar vienu bērnu.

Vienas bērnus Latvijā audzina ap astoņdesmit tūkstošiem sieviešu. Līdzīga situācija ir arī Eiropā - 80% vientuļo vecāku ir tieši sievietes, vecumā virs 25 gadiem.

Situācija, kad sieviete viena audzina bērnu, mūsu sabiedrībā tiek uzskatīta par «pagaidu stāvokli», kas jāmaina pēc iespējas ātrāk atrodot partneri – vīrieti. Pamācību «kā piesaistīt bagātu vīrieti», « kā atrast «otru pusīti» « medijos netrūkst. Līdzko sievietei blakus uzrodas vīrietis, sabiedrības acīs viņa iegūst it kā augstāku statusu. Politikas pētnieki atzīst, ka vientuļo māšu tēma ir maz aplūkota ne vien Latvijā, bet arī citviet Eiropā. Attieksme pret sievieti ar bērnu ir dažāda – Skandināvijā funkcionē labklājības sistēma, kuras ietvaros vientuļais vecāks saņem dāsnus, laist pasaulē bērnus motivējošus pabalstus. Piemēram, Islandē, ja sieviete studē, viņas mazuli pieskata speciāla, valsts apmaksāta aukle. Vidusjūras reģiona valstīs bērna audzināšanā iesaistās visa dzimta, bet Austrumeiropas valstīs, kur ir stingras ģimeniskās vērtības un patriarhāls domāšanas modelis, vientuļās mātes tiek stigmatizētas.

Nabadzība bērnu dēļ

«Ir jāizbeidz nabadzība, kas rodas bērnu dēļ,» vienu no galvenajiem dzimstības veicināšanas programmas «Māras solis» mērķiem nosauc demogrāfs, sešu bērnu tēvs Ilmārs Mežs. Ambiciozo demogrāfiskās situācijas stabilizēšanas programmu paredzēts iedarbināt līdz Latvijas simtgadei. «Ja sievietei ir bērns, tad tā ir pareizi un nevajag diskutēt, ir viņam tēvs vai nav, un, kāpēc.

Ja bērns ir nācis pasaulē, sievietei par to nav jājūtas vainīgai.

Arī bērns nekādā gadījumā nedrīkst justies pie kaut kā vainīgs un tikt pakļauts nabadzībai. Ir jāatrod veids, kā ģimenei palīdzēt izkļūt no nabadzības,» saka Mežs. Pēc viņa domām, vientuļo māmiņu ģimenēm jāatrodas, gan lēmumu pieņēmēju, gan sociālo dienestu uzmanības krustugunīs, jo viena vecāka ģimene ir īpaši pakļauta nabadzības riskam. «Ja sieviete strādā un nopelna virs 400 eiro, viņa skaitās pietiekami turīga un netiek uzskatīta par maznodrošinātu. Tomēr, ja viņai ir viens vai divi bērni, naudas vairs nepietiek.» Lielāks finansiālais nodrošinājums ir tikai viens no veidiem, kā atbalstīt ģimeni. Ir arī citi risinājumi, piemēram, silītes mazuļiem darbavietās, vai arī iespēja māmiņām strādāt brīvā režīmā. Bērnu kopšanas pabalstam līdz mazuļa pusotra gada vecumam jāpieaug vismaz līdz minimālajam ienākuma līmenim par divām personām mājsaimniecībā, uzskata demogrāfs. «Neatrisināts ir jautājums par vietu bērnudārzā.

Kad bērnam ir pusotrs gads, sievietei jāatgriežas darbā, bet parādiet man to ģimeni, kurai tik mazu bērnu izdodas iekārtot bērnudārzā.

Izeja ir privātais bērnudārzs, bet ne katra ģimene par to spēj samaksāt, ņemot vērā, ka maksa ir virs simts eiro mēnesī.» Mežs uzskata, ka pašvaldībai būtu jāpalīdz atrast piemērotu bērnudārzu, kā arī daļēji jāsedz maksa par to.

Igauņi atjēdzās ātrāk

«Ja sieviete viena audzina bērnu, atstumtības risks ir ļoti augsts,» saka Latvijas Darba devēju konfederācijas Sociālo lietu un sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns. «Bērns ne pie kā nav vainojams, tāpēc viņam nav jācieš no finansiālām problēmām, kas ģimeni skar tāpēc, ka viņš ir nācis pasaulē.» Pēc eksperta domām, ja bērna dzimšanas dokumentos nav tēva ieraksta, valstij tomēr vajadzētu uzstāties tēva vietā. «Valsts varētu maksāt no 50% līdz 70% no summas, kas bērnam tiktu maksāti no UGF, ja tēvs būtu. Tajā pašā laikā, sociālajam dienestam būtu jākontrolē, vai iespēja saņemt pabalstu netiek izmantota ļaunprātīgi, un, vai patiesībā tēvs tomēr nefigurē kaut kur tuvumā.»

Līdzko valsts atver maku, rodas risks, ka paternitātes reģistrāciju skaits samazināsies.

Leiškalns rēķina, ka vientuļo māšu atbalstam būtu vajadzīgi apmēram 18 miljoni eiro gadā. «Tā nav ļoti liela, valstij nepaceļama summa.» Leiškalns norāda uz vēl kādu samilzušu, maz apspriestu problēmu, proti, ja cilvēkam ar invaliditātes grupu, kurš saņem invaliditātes pensiju, ir viens vai vairāki bērni, ģimene ir pakļauta lielai nabadzībai.

Cilvēktiesības paredz, ka cilvēkam ar invaliditāti ir tiesības uz ģimeni, bet, ja viņam ir bērns, izdevumi pieaug.

Latvijā cilvēkiem, kas saņem invaliditātes pabalstu, nav paredzēta piemaksa par bērniem. Turpretim, Skandināvijas valstīs šis jautājums ir atrisināts – ikviens saņem atbilstošu piemaksu, lai ģimene dēļ tā, ka viens vai abi vecāki ir invalīdi, nenonāktu trūkumā. «Problēma ir tā, ka Latvijā gadiem tiek realizēta populistiska, uz vēlēšanu rezultātiem orientēta, šauru grupu lobēta politika, kas negatīvi ietekmē kopējo ekonomisko un sociālo situāciju, tāpēc pie mums, atšķirībā no Igaunijas, kas jau tūkstošgades mijā izprata problēmas būtību, iekšzemes kopprodukts nav pieaudzis. Igauņi 90. gadu beigās saprata, ka būs problēmas ar nākošo paaudzi, jo šajā periodā gan Igaunijā, gan Latvijā dzima maz bērnu, un tas nozīmēja, ka nākotnē daudzās jomās gaidāms bezdibenis - matemātika nav sarežģīta. Tagad redzam, ka Latvijas skolās trūkst bērnu. Turklāt turpinās emigrācija, jo atalgojuma līmenis ir nepiemērots jaunām ģimenēm. Attieksme pret demogrāfiju pie mums ir nežēlīga. Turpretim igauņi spēra radikālus soļus, paceļot pabalstus par katru nākamo pasaulē nākušo bērnu.» No 1.jūlija tās igauņu ģimenes, kurās aug no 3 līdz 6 bērniem, papildus jau esošajam pabalstam par katru bērnu - 50 eiro par pirmajiem diviem bērniem , 100 eiro par katru nākamo - papildus saņems 300 eiro mēnesī. Sākot no 7 bērniem, valsts ģimeni pabalstīs ar 400 eiro piemaksu.

Neizrunātās tēmas

Māmiņas, kas viena audzina bērnus, neatkarīgi no tā, vai tēvs ir vai nav atzīmēts dokumentos, ir nabadzības riskam visvairāk pakļautā grupa, saka sabiedrisko procesu un politikas pētniece Linda Curika. Viss ir vienkārši – ja esi viena ar bērnu, tu nevari strādāt. «Rebublikāņu politiķi ASV saka: ja sieviete ir dzemdējusi, viņai pašai jāuzņemas atbildība.

Raksturīgi, ka naratīvs «pati vainīga» raksturīgs tiem, kas ir pret kontracepciju un abortiem.

Vai nu tikumība, vai augsti demogrāfiskie rādītāji – jāizvēlas, jo divos pretējos virzienos skriet nevar.» Pētniece pamanījusi, ka ar sievietes izvēli saistītā retorika sabiedrībā mēdz būt rupja. Neizrunāta tēma ir viendzimuma pāri, kuri audzina mākslīgās apaugļošanās ceļā dzimušu mazuli. «Cilvēku dzīves stāsti un izvēles ir ļoti dažādas. Ir cilvēku grupas, kas pašizolējas, piemēram, geju pāri. Ja mērķis ir demogrāfija, tad prioritāte ir bērnu pasargāšana.» Curika uzskata, ka būtu labāk, ja Latvija ņemtu piemēru no ziemeļvalstīm, kur katrs bērns ir vērtība..

Uz būtisku atbalstu cerību maz

Lai izstrādātu «tautas ataudzes atbalsta pasākumus», parlamentā izveidota sadarbības platforma «Demogrāfisko lietu centrs» , ko vada Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība). «Mēs analizējam citu valstu pieredzi attiecībā uz vientuļajiem vecākiem un bērniem, kuriem nav noteikta paternitāte,» saka Parādnieks. Viņš norāda, ka

būtu normāli, ja visiem bērniem tiktu noteikta paternitāte, bet dažos ārkārtas gadījumos, piemēram, ja sieviete tikusi izvarota, atbalsts būtu jāsniedz.

Parādnieks sola, ka tuvākajā laikā priekšlikumi tiks izstrādāti. Visticamāk, ka vientuļās mātes no valsts nesagaidīs finansiālu atbalstu 70% apmērā no bērnam, kuram ir tēvs (kurš nepilda savus pienākumus), maksātā valsts pabalsta, bet uz dažiem desmitiem eiro var cerēt.