Līdzīgi kā dzemdību speciālisti, kuri prasa dubultot darba samaksu un nav gatavi bez tā strādāt virsstundas, rīkojas arī citi. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) bērnu ķirurgi savas prasības izvirzījuši jau decembrī, bet operāciju māsas - vēl agrāk. Par to ceturtdien vēstīja raidījums «LNT Ziņas».
«Ja mēs runājam par to, par ko šodien ir aktuāli runāt, par stundas likmi gan aprūpē, gan ārstniecībā, tad skaidrs, ka cilvēki nav apmierināti ar to un situācija līdz ar to nevar būt pat tuvu apmierinošai,» atzina BKUS valdes locekle Zane Straume.
Viņa norāda, ka valsts slimnīcām akūti trūkst naudas un tā ir jau sen uzstādīta diagnoze.
«Mēs šobrīd esam tādā sarunu procesā, ja jūs man jautājat, ar bērnu ķirurgiem, kuri arī prasa lielāku gan stundu likmi, gan arī apmaksu par virsstundu darbu. Bet skaidrs, ka esošā finansējuma ietvaros mēs viņu prasības apmierināt nevaram,» norādīja Straume.
Raidījumā norāda, ka bērnu ķirurga stundas likme svārstās no pieciem līdz septiņiem eiro stundā, bet viņi prasa 15 eiro. Pretējā gadījumā ķirurgi vēlas samazināt slodzi, kas nozīmētu, ka neatliekamā palīdzība tiktu sniegta, bet rindas uz plānveida palīdzību kļūtu vēl garākas. Straume izteica cerību, ka šis jautājums ir valstisks un tā arī tiks risināts.
Signāli par speciālistu sacelšanos pret zemajām algām pienāk no daudzām veselības aprūpes nozarēm, neslēpj Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs.
«Tādi signāli ir ļoti daudz. Es domāju, nākošie pēc dzemdību speciālistiem un vecmātēm būs ķirurgi, bet arī radiologi, jo ar 1.aprīli gaidāms radioloģisko tarifu samazinājums,» atzina Kalējs.
Algu palielināšana medicīnas darbiniekiem ir tieša valsts, nevis slimnīcu atbildība, norāda Kalējs. Viņš skaidro, ka vidēji slimnīcas vadītājs amatā šādos apstākļos spēj noturēties divus gadus.
Raidījuma veidotāji noskaidrojuši, ka janvārī Bērnu slimnīcā speciālisti nostrādājuši 8000 virsstundu, par kurām valsts nav samaksājusi dubultā, ietaupot aptuveni 35 000 eiro. Tikai virsstundu apmaksai dubultā, nemaz nerunājot par lielāku stundas likmi, gadā Bērnu slimnīcai nepieciešams pusmiljons eiro.
«Jāsaimnieko vienmēr ir efektīvāk, par to neviens nestrīdas. Vai mēs varētu darīt vēl ko? Droši vien, ka varētu, bet tas ieguvums nu jau būtu patiešām tik niecīgs, ka es neredzu iespēju, ka, efektivizējot vēl kādu posmu, tas algu jautājums tiktu atrisināts,» sprieda Straume.
