Biedrības «Progresīvie» šodien nodibinātā politiskā partija, kurai būšot tāds pats nosaukums, neizslēdz iespējamu startu Rīgas domes vēlēšanās, taču lielākās cerības tā liek uz pašvaldību vēlēšanām Jūrmalā, Ropažu novadā, Baldones novadā un Aizputes novadā.
Kā pastāstīja partijas priekšsēdētājs Māris Graudiņš, izredzes dalībai Rīgas pašvaldības vēlēšanās «Progresīvie» vērtē piesardzīgi, jo jaundibinātajam politiskajam spēkam varētu nepietikt laika, lai pienācīgi sagatavotos.
Tai pašā laikā Graudiņš norādīja, ka partija noteikti plāno piedalīties pašvaldību vēlēšanās Jūrmalā, Ropažu novadā, Baldones novadā un Aizputes novadā.
Jautāts par finansējumu politiskajām kampaņām, Graudiņš teica, ka līdzekļi tiks ņemti no biedriem. «Naudu ņemsim no biedriem. Mēs neiesim un nelūgsimies, lai mūs kāds atbalsta ar lieliem ziedojumiem, mēs arī nepieņemsim ziedojumus, kas lielāki par 1000 eiro.»
Attiecībā uz sadarbību ar citām partijām pašvaldībās Graudiņš sacīja, ka jaunā partija būs gatava sadarboties ar visām tām partijām, ar kurām saskanēs mērķi attiecībā uz pašvaldību attīstību, kā arī nacionālo politiku.
Graudiņš atzīmēja, ka viens no svarīgajiem darbiem pašvaldībās noteikti būs darbs pie atklātības un caurspīdīguma veicināšanas pašvaldību iepirkumos. «Mēs esam par lielāku atklātību pašvaldību konkursos. Noteikti veicināsim arī pašvaldību iedzīvotāju aktīvāku iesaistīšanos konkursu izvērtēšanas procedūrās.»
Jautāts, kā jaundibinātā partija ar mandātiem pašvaldībās cer panākt vienu no saviem deklarētajiem galvenajiem mērķiem - progresīvās nodokļu sistēmas ieviešanu, Graudiņš sacīja, ka arī pašvaldību līmenī ir iespējams ieviest dažas izmaiņas šajā jomā, piemēram, pašvaldībās būtu iespējams veikt grozījumus nekustamā īpašuma nodokļa noteikumos, kā rezultātā ieguvēji būtu iedzīvotāji.
Kā ziņots, šodien par biedrības «Progresīvie» politiskās partijas dibināšanu nobalsojuši 220 biedri, līdz ar to partiju ir izdevies oficiāli nodibināt, aģentūrai LETA pastāstīja jaunā politiskā spēka pārstāvji.
Par partijas priekšsēdētāju ievēlēts Graudiņš. Kā liecina publiski pieejamā informācija, Graudiņš iepriekš ir bijis Saeimas deputāts, kas ievēlēts no saraksta «Savienība «Latvijas ceļš«». Graudiņš bija deputāts Saeimas piektajā sasaukumā, kas darbojās no 1993.gada vidus līdz 1995.gada otrajai pusei.
Partijas valdē ievēlēti arī Mārtiņš Kossovičs, Antoņina Nenaševa, Ervīns Labanovskis, Guntis Laurins, Asnis Dobelis un Inga Liepa-Meiere.
Jau vēstīts, ka «Progresīvo» pārstāvji partiju dibina, lai jau šogad varētu piedalīties pašvaldību vēlēšanās.
Partijas veidošanas iniciatīva nāk no biedrības «Progresīvie» biedriem un atbalstītājiem, norādīts topošā politiskā spēka paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem. Tajā arī uzsvērts, ka šī partija tiek dibināta, lai piedāvātu «alternatīvu Latvijas stagnējošajai politiskajai videi».
«Progresīvie» valdes priekšsēdētājs Dobelis aģentūrai LETA pastāstīja, ka partija varētu startēt vēlēšanās vairākās pašvaldībās, piemēram, Jūrmalā. Pēc tam partija varētu piedalīties gan Saeimas, gan Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās. Likumā noteikts, ka Saeimas un EP vēlēšanās drīkst piedalīties partijas vai to apvienības ar vismaz 500 biedriem.
Dobelis savulaik darbojies Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijā (LSDSP). 2011.gada Saeimas vēlēšanās kandidēja no partijas «Vienotība» saraksta, tomēr netika ievēlēts.
Kopumā jaunā politiskā spēka dibināšanā piedaloties «trīs vai četri» cilvēki, kas bija saistīti ar LSDSP, pastāstīja Dobelis.
Jaunā politiskā partija iestāšoties par to, lai Latviju ekonomiski, sociāli un politiski tuvinātu Ziemeļvalstu modelim. Latvijas ekonomikā ir nepieciešamas nozīmīgas reformas, sākot ar ekonomikas politikas pamatu - nodokļu politiku, uzskata topošā politiskā spēka pārstāvji.
«Latvijā ir jāievieš progresīvā nodokļu un nodevu sistēma, kurā pēc progresivitātes principa tiek piemērotas vienādas ienākuma nodokļa likmes visiem ienākumiem - gan darba algai, gan kapitāla pieaugumam, gan citiem ienākumiem. Vidusslānim un trūcīgajiem valsts iedzīvotājiem ir jāsamazina nodokļi un nodevas. Nodokļu slogs no darbaspēka jāpārceļ uz patēriņu, tādējādi veicinot ražošanas attīstību,» teikts partijas paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem.
Viens no partijas dibināšanas iniciatoriem uzņēmējs Ervins Labanovskis uzsver: «Agri vai vēlu mēs būtu nonākuši pie tā, ka Latvijā izveidojas moderna kreisa politiskā partija. Tomēr šoreiz to pasteidzināja valdošo partiju mazspēja - mēs visi atceramies bardaku, kas tika radīts nodokļu politikā pieņemot šī gada budžetu.»
Biedrība «Progresīvie» dibināta 2011.gadā. Biedrība norādījusi, ka tās mērķis ir apvienot sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, biedrība jau vairākus gadus centusies aktualizēt jautājumu par Latvijas nodokļu sistēmas maiņu. 2013.gadā tā iesniedza priekšlikumus Finanšu ministrijai un Saeimas frakcijām par progresīvās nodokļu sistēmas ieviešanu un būtisku iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu. Savukārt pērn decembrī biedrības iniciatīva «Par progresīvu nodokļu sistēmu» tika iesniegta Saeimā.
