Lietā par kukuļa piedāvāšanu bijušajam Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbiniekam Jurim Jurašam KNAB šonedēļ liecinājis igauņu miljonārs Oļegs Osinovskis, vēsta TV3 raidījums «Nekā personīga».
Lietā par kukuļa piedāvāšanu Jurašam KNAB liecinājis igauņu miljonārs Osinovskis
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Gadu pēc bijušā «Latvijas dzelzceļa» vadītāja Uģa Magoņa aizturēšanas ar Osinovska dotu naudu kādreizējais KNAB Operatīvo izstrāžu daļas vadītājs Jurašs paziņoja, ka viņu mēģināts piekukuļot, lai panāktu Osinovska-Magoņa lietā maigākus sodus. Piedāvātais kukulis bijis viens miljons eiro. Jurašs apgalvoja, ka viņš par minēto kukuļa piedāvājumu informējis gan Jaroslava Streļčenoka vadīto KNAB, gan Ērika Kalnmeiera vadīto Ģenerālprokuratūru, bet reakcija neesot sekojusi.
Izmeklēšanu par kukuļa piedāvāšanas faktu Jurašam KNAB sācis šā gada sākumā.
Kalnmeiers intervijā raidījumam atzinis, ka Jurašs bijis pie viņa, un «pēkšņi, nez kāpēc, tieši šī iemesla dēļ sāka stāstīt, ka, lūk, ir bijis šāds gadījums.» «Es viņam uzdevu jautājumu - vai kaut kas tiek darīts? Ir nepieciešama mana iejaukšanās? No manas puses kaut kāda darbība? Atbilde bija - nē, mēs paši visu izdarīsim!»
Taujāts, vai vienošanās tiesneses Bērziņas lietā par naudas sodu aizsāk jauna tendenci sodu politikā korupcijas lietās, ģenerālprokurors atbildējis noraidoši, uzsverot, ka līdzīgu gadījumu dēļ ir asi izteicies prokuroru gada sanāksmē. «Esmu teicis, ka es nevaru atzīt to par labu praksi, un arī tagad es to pašu varu apstiprināt. Arī gada sanāksmē, kur pamatā bija lielāks akcents uz finanšu ekonomiskajiem noziegumiem, bet tika pieminēti arī koruptīvie noziegumi, tika uzsvērts, ka sodam ir jābūt samērīgam.»
Vērtējot soda samērīgumu tiesnesei Bērziņai, Kalnmeiers sacījis, ka nepārzina lietas materiālus, lai varētu precīzi izvērtēt un pateikt, kādi bija atbildību mīkstinoši apstākļi, kādi bija atbildību pastiprinoši, vai tajā apjomā, kādā bija celtas apsūdzības, sods ir atbilstošs vai nav. Turklāt arī tiesa vērtējusi šo vienošanos.
«Tiesā prokurora prasītais sods nekādā veidā nesaista tiesnesi, tas ir tikai un vienīgi prokurora viedoklis, jebkuram tiesnesim ir tiesības vienošanās procesu nosūtīt atpakaļ prokuroram sakarā ar soda neatbilstību likuma normām, vai arī tiesā, ja ir vispārējā kārtībā, vai piespriest bargāku vai mīkstāku sodu kā prokurors ir lūdzis,» turpinājis Kalnmeiers.
«Prokurora pienākums ir būt taisnīgam, tieši tāpat kā tiesnesim. Šeit ir jābūt šo abu tiesas varas pārstāvju darbam, lai sabiedrībā būtu pārliecība par to, kad tiešām ir atrasts taisnīgs risinājums,» uzsvēris ģenerālprokurors.
Savukārt runājot par Vladimira Vaškeviča tiesas prāvu, kas nekust no vietas, jo viņš izbrauca uz Austriju ārstēties un neatgriezās, jo viņam esot pārāk slikta veselība, Kalnmeiers uzsvēris, ka nevar Latvijā nevienam pārmest, ka nebūtu darīts viss iespējamais, lai tiesa virzītos uz priekšu.
«Katrā ziņā tagad šis materiāls ir ļoti tāds interesants materiāls, bet ar viņu vēl ir jāpastrādā. Tas viss ir jānofiksē Kriminālprocesa likuma noteiktajā kārtībā, lai mēs aizsūtītu uz ārvalsti dokumentu, nevis TV raidījuma sižetu. (...) Prokurors ir griezies tiesā ar mērķi atjaunot procesu, lai varētu tālāk risināt jautājumu par uzfilmētā materiāla izmantošanu likumā noteiktā kārtībā,» piebildis Kalnmeiers.