Neziņa par ES pilsoņu tiesībām Lielbritānijā pēc «Brexit» jau sagādā problēmas imigrantiem

Latviešu Imigrantu konsultāciju centrā Anglijas pilsētā Spaldingā stāsta, ka pabalstu saņemšanai arvien biežāk tiekot prasīta pastāvīgā rezidenta karte. Tie, kuri Lielbritānijā nav nodzīvojuši vajadzīgos piecus gadus šī statusa iegūšanai, pieredzot atteikumus.

«Attieksme ir mainījusies. Cilvēku tiesības un kvalifikācijas uz attiecīgo pabalstu vai atbalstu ir sarežģīti tādēļ, ka cilvēkiem liek pierādīt savas kvalifikācijas tādā formātā, kāds līdz šim vēl nav redzēts. Cilvēki izrāda bažas un tiešām apsver atteikties no pabalstiem, lai būtu drošībā. Pat ja viņiem pienākas šis pabalsts, cilvēki raizējas un domā - nepieteikties vai atteikties,» stāstīja centra vadītāja Laima Brencs.

Kādas britu pašvaldības sūtītā atbildes vēstulē latviešu imigrantam, piemēram, teikts, ka saņemt mājokļa pabalstu varēs tikai tad, ja uzrādīs pastāvīgā rezidenta karti. Savukārt citā vēstulē latviešu imigrantam norādīts, ka tiks pārtraukta bezdarbnieka pabalsta izmaksa un, ja pēc tam netiks uzsākts darbs, attiecīgās britu iestādes vērtēs, cik pamatota ir atrašanās Lielbritānijā. Tas ir kontekstā ar izraidīšanu no Lielbritānijas.

Šādu vēstuli saņēmis vēl kāds cits latviešu imigrants: «Jūs neesat iesniedzis pietiekamus pierādījumus, ka Jums ir patiesas izredzes atrast darbu. Rezultātā Jūsu tiesības kā darba meklētājam tiks pārtrauktas un arī netiks pagarināta bezdarbnieka pabalsta izmaksa. Jūs vairs neatbilstat noteikumiem, kas noteikti Imigrācijas Regulā, lai saglabātu darba meklētāja vai strādājošā statusu. Lai turpinātu uzturēties Apvienotajā Karalistē, Jums vajadzēs citus pierādījumus, ka Jums ir tiesības šeit atrasties.»

Bristolē dzīvojošais Dāvids Vecvērdiņš jau sācis samierināties, ka, iespējams, nāksies pamest Lielbritāniju. Viņš nav nodzīvojis tur pietiekamu laiku, lai kvalificētos pastāvīgā rezidenta statusam, tāpēc apsver iespēju drīzumā emigrēt uz Vāciju. «Nākotne Lielbritānijā ir atkarīga no mana darba devēja. Ja darba devējs par mani negalvos, es šajā valstī nevarēšu palikt. Ja man pēc trīs mēnešiem nebūs darba, izmetīs tad mani ārā. Es te neesmu bijis piecus gadus, nav man papīru, kas to apstiprinātu, un man nekas te «nespīd»,» atzinis Vecvērdiņš.

Anglijas pilsētas Bostonas Latviešu biedrības vadītājs Ziedonis Barbaks stāstījis, ka neskaidrība par ES migrantu nākotni daudzus padarījusi tramīgus. «Ko es personīgi iesaku - taisīt šo iedzīvotāju statusu, un ļoti daudz cilvēki to arī sāk darīt. Darba devēji iesaka nokārtot visus papīrus, lai pēc tam nebūtu problēmas. Darba vietas ir apdraudētas, jo nezina, kas notiks. Var arī just, ka darba devēji sāk nelabi attiekties pret iebraucējiem,» teica Barbaks.

Savukārt Anglijā dzīvojošā Līga Pāvule stāsta, ka, meklējot darbu, visur prasa, vai cilvēks ir pastāvīgais iedzīvotājs. Tikmēr Pīterboro pilsētas Latviešu biedrības vadītāja Inese Asermane novērojusi, ka liela daļa latviešu imigrantu sākuši aktīvāk slēgt īres līgumus. Visticamāk, lai britu varas iestādes neklasificētu šos iebraucējus kā bezpajumtniekus un līdz ar to viņi netiktu izraidīti no valsts. Viņa teikusi, ka agrāk šie līgumi netika taisīti, jo nekustamos īpašumus īrēja uz vārda, mutiskas vienošanās pamata, bet tagad tos prasa, jo tā tiek pierādīta īsta dzīvesvieta.

Lielbritānijas Iekšlietu ministrija skaidro: «ES pilsonis drīkst palikt Apvienotajā Karalistē līdz trīs mēnešiem, pierādot, ka viņi nekļūst par apgrūtinājumu Apvienotās Karalistes sociālās palīdzības sistēmai. Tiem ES pilsoņiem, kuri vēlas palikt ilgāk par trīs mēnešiem, ir jāatrod darbs, jākļūst par pašnodarbinātu personu, jābūt finansiāli pašpietiekamam vai jāstudē. Ja ES pilsoņi neatbilst kādam no šiem kritērijiem, viņiem nebūs tiesību uzturēties Apvienotajā Karalistē vai viņi var tikt izraidīti.»