Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments pagarināja sprieduma sagatavošanas termiņu «Latvijas Pareizticīgās autonomās baznīcas» prasībā pret Uzņēmumu reģistru (UR), kas atteicies ierakstīt pieteicēju reliģisko organizāciju reģistrā.
Nepaziņo spriedumu lietā par atteikumu Latvijas Pareizticīgo autonomo baznīcu reģistrēt kā reliģisku organizāciju
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā aģentūrai LETA paskaidroja AT Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece, lietas sarežģītības dēļ nolēmuma pieejamība pārcelta uz 12.aprīli.
AT 8.februārī skatīja pieteicējas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru pieteikums tika noraidīts.
Reliģiskās organizācijas «Latvijas Pareizticīgā autonomā baznīca» pārstāvis tiesas sēdē norādīja, ka organizācija nav jauna reliģiska organizācija - tā bija reģistrēta Latvijā jau pirms 1940.gada, no 1936.gada tā kā autonoma pareizticīgā baznīca atradās kanoniskā saistībā ar Vispasaules Konstantinopoles Patriarhātu. Vispasaules Konstantinopoles Patriarhāts ir viens no deviņiem pareizticīgās baznīcas patriarhātiem.
Organizācijas pārstāvis norādīja, ka vēsturiskās Latvijas Pareizticīgās baznīcas pēcteči uzsāka tās juridiskā stāvokļa līdz 1940.gadam atjaunošanu, taču atjaunošana tika atteikta. Valsts kļūdaini esot atzinusi Latvijas Pareizticīgo baznīcu, kura saistīta ar Maskavas Patriarhātu. Pieteicēja arī lūdza tiesu ņemt vērā, ka jau 1996.gada 13.novembrī Latvijas Pareizticīgās autonomās baznīcas draudzes bija iesniegušas dokumentus par garīgi kanoniskā stāvokļa līdz 1940.gadam atjaunošanu.
Pieteicējas ieskatā uz Latvijas Pareizticīgo autonomo baznīcu nevar attiecināt prasību, kas attiecas uz jaunām baznīcām, proti, ka desmit gadus katru gadu jāpārreģistrē vismaz desmit draudzes, pirms tiek atļauts reģistrēt baznīcu.
UR pārstāve tiesas sēdē lūdza iesniegto kasācijas sūdzību noraidīt. Pārstāve norādīja, ka UR vērtē formālas prasības konkrētas reliģiskas organizācijas reģistrēšanai, bet nevērtē to vēsturisko pēctecību.
Arī Tieslietu ministrijas pārstāvis tiesas sēdē norādīja, ka patlaban nav pamata pieteikuma apmierināšanai, jo likums turklāt noteic, ka vienai konfesijai var reģistrēt vienu baznīcu, un šis jautājums, iespējams, risināms Satversmes tiesā, noskaidrojot, vai nepastāv likuma nepilnība. Savukārt jautājumā par pēctecību būtu jāvēršas vispārējās jurisdikcijas tiesā.