Ieraudzīt Maskavas forštati un ... iemīlēties

Nomales pasakainais dizains

«Tik daudz skaistu līniju, toņu un cilvēku izdomas! Tieksme dzīvi padarīt «cik vien iespējams» labāku un komfortablāku parādās pie katras otrās, trešās mājas,» pašdarinātās dēļu un plastikāta konstrukcijas apjūsmo mākslinieks. «Vietējie dizaineri no pieejamiem materiāliem būvē malkas šķūnīšus un āra tualetes. Nezinu, kāpēc, bet iedomājos par Parīzi, kurā cilvēki tāpat kā Maskavas forštatē mīl, pavada dzīvi, audzina pēcnācējus. Tikai Parīzē ziema nav tik auksta un gara,» prāto Jansons. Viņa ieskatā, veidojumi, ko cilvēki radījuši, izmantojot pieejamos materiālos, nebūt nav smieklīgi vai nicināmi. Gluži pretēji: lietu dizains ir oriģināls un galvenais - tās kalpo praktiskam mērķim, piemēram, pasargā no lietus.

Ir jātrenē sevī spēja saredzēt skaisto un oriģinālo ikdienišķajā. Tad arī dzīvot būs interesanti!

«Tajā, ko cilvēki izveidojuši, ir savs foršums – vīrs ir uzlicis jumtu, un tam ir jēga. Nav nemaz sliktāk par slavenu dizaineru radīto.» Mākslinieks aicina ielūkoties māju senajos vaibstos, kuros ir ierakstīta vēsture. «Iztēlojieties, šajās mājās cilvēki simtiem gadu svinējuši Jauno gadu, jubilejas, kūruši krāsni, gatavojuši ēdienu. Maskavas forštatē vienmēr dzīvojušas dažādas tautības – latvieši, krievi, čigāni, poļi. Varbūt tajā pussagruvušajā mājā reiz satikušies divi mīlnieki, kādam tur visa dzīve pagājusi.»

Būtība ir detaļās

Mākslinieks aicina padomāt par dzīves nogriezni, kas pieder katram konkrētajam cilvēkam: neatkarīgi no tā, vai cilvēks dzīvo debesskrāpī Ņujorkā vai koka būdelē Rīgas nomalē, viņš dzer vīnu, lasa grāmatas, mīlējas, strīdas, garlaikojas, raud, smejas, ilgojas, cieš. «Ārējā forma jau nav tik svarīga - būtiskākais ir pārdzīvojums, pieredze, tas, kas notiek cilvēka iekšienē. Lūk, tuvojas pavasaris, viens ir iemīlējies, kādam citam būs bērns.» Klīstot pa nomali, pretimnācējus varēja uz rokas pirkstiem saskaitīt. «Katrs pretimnācējs rūpīgi un neuzkrītoši cenšas novērtēt, vai tikai otrs nerada apdraudējumu. Mazās sānu ielas ir tik dzejiskas, ka tā vien skaties, vai kāds jaunais Čaks jau nestāv uz ielas stūra. Tiem, kas izauguši uz ķeblīša virtuvē pie plīts, promenādējot pa romantiskām veco namu ieskautām ieliņām, raisīsies sentimentālas atmiņas. Stalti nami mijas ar maziem vienstāva namiņiem, kas noklāti ar krāsu - lētāko no tā, ko varēja dabūt.»

Jansons aicina pievērst uzmanību detaļām – sarepējušai krāsai, aprūsējušam dekoratīvajam elementam, palodzēm, režģiem, jā, arī naglām. Mazās lietas ir gleznieciskas un pārsteidzošas. «Frančiem ir tāds jēdziens kā flenērs (flâneur). Tas nozīmē doties uz vietām, kas nav tradicionālajos tūrisma maršrutos un ko neliek uz banālām skatu kartītēm. Vecajā un neglītajā ir liela oriģinalitāte.» Fotogrāfs visiem iesaka jaukās pavasara dienās doties pastaigā pa Rīgas nomali, lai papriecātos par laika zoba radošajām izpausmēm saules gaismā. Nepaejiet garām īstajai burvībai!

Nabadzība palīdz saglabāt autentisku vidi

Neraugoties uz stereotipiem, kas daudzviet atklājas Jansona fotogrāfijās, Maskavas forštate pēdējo 12 gadu laikā ir strauji attīstījusies, saka Rīgas pašvaldības pārstāve Laura Frinberga-Tuklere. Viņa uzsver forštates unikalitāti - līdz mūsdienām saglabājušos koka arhitektūras pieminekļus. Tieši tāpēc pērn Izpilddirekcija iesāka projektu «Es izzinu Rīgu», kura ietvaros iespējams iepazīties ar apkaimes vēsturi – Daugavpils, Ludzas, Jersikas, Katoļu, Maskavas, Mazās Kalna, Līksnas un citām ielām. Mazās, necilās koka ēkas saistītas ar Rīgas vēstures notikumiem, sakrālo un daudzu reliģisko konfesiju kultūras mantojumu. Tomēr jāņem vērā, ka Maskavas forštates apbūve – koka ēku īres un privātmājas galvenokārt tika celtas 19.gs. beigās un 20.gs. sākumā.

Mājas nav labiekārtotas, ar malkas apkuri, bez kanalizācijas pieslēguma, tāpēc dzīvokļu īpašnieki un īrnieki nav tā bagātākā Rīgas iedzīvotāju daļa,

skaidro Rīgas pašvaldībā. Rīgas Austrumu izpilddirekcija atbilstoši savai kompetencei Maskavas forštatē monitorē 85 ēkas, kuru vizuālais izskats neatbilst Rīgas domes saistošajiem noteikumiem. «Rīgas domes Īpašuma departaments, pie kura ir izveidota Vidi degradējošo būvju komisija, izskata vidi degradējošo būvju lietas un klasificē tās pēc degradācijas pakāpes A, B, C. Ar Vidi degradējošo būvju komisijas lēmumiem Maskavas forštatē 15 būvēm piešķirta A kategorija (vissliktākās būves), 20 būvēm piešķirta B kategorija un 7 būvēm piešķirta C kategorija. Šādu būvju īpašniekiem piemēro paaugstinātu 3% nekustamā īpašuma nodokļa likmi. Iegūtie līdzekļi tiek novirzīti arī Rīgas pilsētas pašvaldības līdzfinansējumam kultūras pieminekļu saglabāšanai.» 2017.gadā plānots piešķirt līdzfinansējumu 660 000 eiro apmērā ēku fasāžu sakārtošanai un arhitektonisko detaļu restaurācijai. Turklāt Rīgas dome, atbalstot renovēto ēku īpašniekus, piemēro nekustamā īpašuma atlaides ēkām ar kultūrvēsturisku nozīmi.

Forštates «veiksmes stāsti»

Kopumā Maskavas priekšpilsētā atrodas 600 vēsturiskas ēkas ar lielāku vai mazāku kultūrvēsturisko vērtību, tai skaitā 34 ir valsts aizsargājami kultūras pieminekļi. Šīs teritorijas lielākā vērtība ir tās atšķirīgā, dažādu periodu apbūve viena kvartāla vai ielas posma robežās, kur nelielā teritorijā redzami visi būvniecības attīstības posmi. Tomēr forštate pamazām iet laikam līdzi -

Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam Maskavas priekšpilsēta ir noteikta kā viena no prioritārajām attīstības teritorijām.

Arī šobrīd Maskavas forštatē redzami «veiksmes stāsti» – atjaunotas ēkas Turgeņeva ielā 9, Maskavas ielā 125, Maskavas ielā 127, Katoļu ielā 29, Spīķeru kvartāls un Daugavas promenāde. Pieaug nevalstisko organizāciju interese par savdabīgo vidi. Pašvaldībā norāda, ka priekšpilsētas potenciāls saistāms gan ar tūrisma piedāvājuma paplašināšanu, gan pievilcīgas dzīves vides radīšanu.