Satversmes tiesa (ST) šodien ierosināja lietu saistībā ar cilvēka tiesībām tikt izvērtētam un saņemt atļauju strādāt par pedagogu, ja persona bijusi sodīta par smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem.
Ierosina lietu par atļauju strādāt kā pedagogam, ja persona iepriekš sodīta par smagiem noziegumiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā aģentūru LETA informēja tiesā, tā šodien ierosināja lietu par Izglītības likuma normas, ciktāl tā liedz personai, kura tikusi sodīta par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, tiesības strādāt par pedagogu, atbilstību Satversmes 106.pantam.
Apstrīdētā Izglītības likuma norma nosaka, ka par pedagogu nedrīkst strādāt persona, kas sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, izņemot gadījumu, kad pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas Ministru kabineta (MK) noteikta institūcija, izvērtējusi, vai tas nekaitē izglītojamo interesēm, ir atļāvusi strādāt par pedagogu personai, kas bijusi sodīta par tīšu kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu. MK nosaka kārtību, kādā tiek izvērtēts, vai atļauja šādai personai strādāt par pedagogu nekaitēs izglītojamo interesēm.
Satversmes 106.pants nosaka, ka ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai.
Lieta ierosināta pēc Raivja Veinberga pieteikuma, kurā minēts, ka viņš kopš 1998.gada strādājot par pedagogu, taču 1994.gadā vīrietis esot notiesāts par smagu noziegumu, proti, zādzību lielā apmērā, un sodīts ar nosacītu brīvības atņemšanas sodu un nosacītu pārbaudes laiku.
Pēc apstrīdētās normas spēkā stāšanās viņš vērsies Izglītības kvalitātes dienestā, lai nodotu izvērtēšanai viņa situāciju un saņemtu atļauju pedagoga darba turpināšanai. Izglītības kvalitātes dienests, pamatojoties uz apstrīdēto normu, esot atteicis viņa situācijas izvērtēšanu. Tā kā atļauja pedagoga darba turpināšanai netika saņemta, darba tiesiskās attiecības ar vīrieti esot pārtrauktas.
Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētā norma liedzot personai tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un strādāt izvēlētajā profesijā atbilstoši iegūtajai kvalifikācijai, kā arī viņš uzskata, ka apstrīdētājā normā ietvertais ierobežojums esot nesamērīgs, jo tiekot noteikts uz mūžu.
Patlaban ST ir uzaicinājusi Saeimu līdz 22.maijam iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.
Lietas sagatavošanas termiņš ir 16.augusts.