Latvijā turpina pieaugt sausās zāles dedzināšanas gadījumu skaits - aizvadītajā diennaktī valstī dzēsti 18 kūlas ugunsgrēki, kas ir par septiņiem vairāk nekā diennakti iepriekš, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) apkopotā operatīvā informācija.
18 ir šosezon lielākais vienā diennaktī reģistrēto kūlas ugunsgrēku skaits, lai gan iepriekšējos gados sausākajās pavasara dienās pērnās zāles dedzināšanas gadījumu skaits sasniedza vairākus desmitus un reizēm pat pārsniedza 100.
Vakar platības ziņā lielākais kūlas ugunsgrēks bija izcēlies Stopiņu novadā, kur pērnā zāle dega četru hektāru platībā. Bauskas novadā savukārt bija izcēlies otrs lielākais kūlas ugunsgrēks, kur pērnā zāle dega 1,5 hektāru platībā.
Kopumā vakar Latvijā reģistrēti 33 ugunsgrēki, tajos cietuši trīs cilvēki. Neskaitot 18 jau pieminētos kūlas degšanas gadījumus, pieci ugunsgrēki reģistrēti novados, astoņi - Rīgā, bet divi - citās pilsētās.
Ugunsdzēsēji atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta un administratīvi sodāma. Tā apdraud cilvēku īpašumus, veselību un dzīvību. Kūlas dedzināšanas rezultātā izdeg lauki, nodeg ēkas un cieš vai pat iet bojā cilvēki. Sausās zāles svilināšana arī nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 179.panta 4.daļu par kūlas dedzināšanu piemēro naudas sodu fiziskajām personām no 280 līdz 700 eiro apmērā. Savukārt atbilstoši LAPK 51.panta 2.daļai par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 140 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām - no 700 līdz 2900 eiro.
Vienlaicīgi VUGD informē, ka atbilstoši ugunsdrošības noteikumiem zemes īpašniekiem jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Par šīs prasības pārkāpšanu VUGD atbilstoši LAPK 179.panta 1.daļai piemēro naudas sodu fiziskajām personām no 30 līdz 280 eiro apmērā, bet juridiskajām personām - no 280 līdz 1400 eiro.
