Atkal radusies ķibele Latvijas Okupācijas muzeja pārbūves projektā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) iesniegtais projekts neatbilst Būvniecības likumam, portālam TVNET pastāstīja Okupācijas muzeja direktors Gunārs Nāgels.
(Pievienots KM komentārs 5. un 6. rindkopā.)
Viņš pastāstīja, ka arhitektiem ir dots mēnesis laika, lai veiktu precizējumus projektā. Muzeja direktors atzīst, ka nav pārliecināts par to, vai arhitektiem izdosies iekļauties ministrijas noteiktajā termiņā, tādējādi atkal aizkavējas muzeja pārbūves projekta virzība.
«Mēs esam bēdīgi, ka kārtējo reizi turpina aizkavēties projekta virzība, bet šoreiz ne [Rīgas pilsētas] būvvaldes dēļ,» teica Nāgels. Viņš uzsvēra, ka muzejs turpina būt ķīlnieks situācijā, kad atkal un atkal rodas problēmas saistībā ar ēkas pārbūvi. Nāgels sliecas domāt, ka «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ), kuri ir atbildīgi par projekta īstenošanu, nepietiekami labi dara savu darbu. «Viņu uzdevums ir nodrošināt, lai pārbūve tiktu veikta. Ir radies iespaids, ka kaut kas neiet pietiekami labi. Ceru, ka tas uzlabosies,» teica muzeja direktors.
Nāgels norādīja, ka muzeja atrašanās pagaidu vietā Raiņa bulvārī katru dienu rada tam arī finansiālus zaudējumus. Muzejs ne tikai nevar veikt savu funkciju, informējot pēc iespējas lielāku sabiedrības daļu, bet arī cieš zaudējumus apmeklētāju skaita krituma dēļ. «Vecrīgā mums bija daudz vairāk apmeklētāju. Mēs esam atkarīgi no ziedojumiem, tāpēc zaudējam katru dienu,» viņš teica.
Kultūras ministrijas (KM) pārstāve Lita Kokale portālam TVNET pauda, ka ministriju dara bažīgu signāli, ka Okupācijas muzeja pārbūve varētu aizkavēties, jo darbu termiņi jau vairākkārt tikuši pārcelti. «KM ir vairākkārt sarunās ar VNĪ uzsvērusi, ka Okupācijas muzeju ieraudzīt jaunā veidolā vēlas 2018.gada 1.oktobrī, kas ir šobrīd aktuālais darbu pabeigšanas termiņš.
KM savu mājas darbu - izstrādāt likuma grozījumus - ir paveikusi. Gaidām, ka arī VNĪ paveiks savus,»
uzsvēra Kokale. KM cer, ka projekta virzītāji ņems vērā valstisko un cilvēcisko nozīmi, kas piemīt Okupācijas muzeja projektam.
Pēc ministrijas pārstāves teiktā, pārbūves paveikšana noteiktajos termiņos ir ļoti svarīga, sagaidot Latvijas valsts simtgadi. «Neviens muzejs, strādājot pagaidu telpās, nevar simtprocentīgi izmantot savu potenciālu,» viņa teica, kā piemēru minot Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, kā arī Raiņa un Aspazijas muzeju. Abos pārbūvētajos muzejos pēc to atvēršanas strauji palielinājusies apmeklētāju interese.
Saeima pagājušā gada septembrī galīgajā lasījumā pieņēma Latvijas Okupācijas muzeja likuma grozījumus, nosakot, ka Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa būvniecības projekts tiek īstenots līdz 2018.gada 1.oktobrim. Piemiņas memoriāla kompleksam noteikts nacionālo interešu objekta statuss.
Projektu plānots īstenot divās kārtās, par katru kārtu iesniedzot noteiktajai ministrijai atsevišķu būvniecības ieceres iesniegumu. Būvniecības pirmās kārtas ieceres iesnieguma dokumentācijai bija jāpievieno pirmās kārtas būvprojekts un būvnoteikumos paredzētie dokumenti.
Likuma izmaiņas veiktas arī tāpēc, lai novērstu iespējamo kavēšanos ar šā projekta īstenošanu. Pret piebūves īstenošanu iepriekš iestājās atsevišķi arhitekti, taču Saeimas vairākums šajā jautājumā ir pretējās domās.
Iepriekš Okupācijas muzeja pārbūvi kavēja tas, ka Rīgas pilsētas būvvalde neizsniedza atļauju būvniecības īstenošanai. Būvvaldes lēmumu neatcēla arī Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments, nododot būvvaldei atkārtoti vērtēt muzeja rekonstrukcijas ieceri.
Līdz ar Okupācijas muzeja likuma grozījumiem tika pieņemts, ka par rekonstrukcijas procesa kontroli un tiesiskumu atbildīgā institūcija līdz būvniecības sākumam ir VARAM, bet pēc - Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB).
Okupācijas muzeja rekonstrukcijas projekts, kura autors ir arhitekts Gunārs Birkerts, ietver ēkas Latviešu strēlnieku laukumā pārbūvi, tostarp jaunas piebūves «Nākotnes nams» būvniecību, un Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla būvniecību.
