Kriminālisti: Ievas Strazdauskaites slepkavības scenārijs iespējams arī Latvijā

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: BNS foto/LETA

Mums jārēķinās, ka šāda veida noziegumi iespējami arī Latvijā, runājot par nežēlīgo Ievas Strazdauskaites slepkavību, kas turpina šokēt visu Lietuvas sabiedrību, sarunā ar TVNET saka Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes dekāns, profesors Andrejs Vilks. Arī krimināltiesību eksperts Andrejs Judins uzskata, ka absolūts empātijas trūkums, egocentrisms, nepārvarama tieksme pēc dārgām lietām un greznas dzīves ir iemesli, kāpēc bezjēdzīgā, truli cietsirdīgā slepkavība, kādu pastrādāja banda no Ķēdaiņu apkaimes, nav neiespējama Latvijā.

Prāta aptumsums vai narkotikas

Lietuviešu meitenes slepkavībā aizdomās turamie rīkojušies psihoaktīvu vai narkotisku vielu ietekmē, jo viņu rīcība acīmredzami nepakļaujas loģikai, uzskata Rīgas Stradiņa universitātes profesors Andrejs Vilks. Noziedzības struktūru dažādās valstīs viņš pētījis kopš 20. gs. 70. gadu beigām.

Marta sākumā 26 gadus veco lietuvieti Ievu Strazdauskaiti zvērīgi nosita ar lāpstu un apraka seklā kapā nelielā mežā Ķēdaiņu apkārtnē. Banda plānoja nolaupīt luksusa «Audi A7», ar ko pārvietojās meitene, tāpēc netālu no Elektrēniem inscenēja satiksmes negadījumu. Kad meitene apstājās, viņi to sagrāba. Ievu nogalināja tajā pašā vakarā. Visi aizturētie arī paši nāk no Ķēdaiņiem. Viens no četriem slepkavām, kurš tiek identificēts kā 25 gadus vecs Ķēdaiņos uzaudzis roms, reiz jau bijis tiesāts par slepkavības pastrādāšanu, tomēr ticis attaisnots.

«Es kā kriminologs uzreiz pievērsu uzmanību tam, ka notikuma raksturs ir neloģisks,» stāsta Vilks. «Nozieguma mērķis ir neskaidrs.»

Ja tas bija iegūt automašīnu, tad kāpēc automašīna tika pamesta? Kāpēc meitene bija jāved desmitiem kilometru, lai viņu pavirši nogalinātu un apraktu?

Kriminologam ar darba pieredzi gan Krievijā, gan ASV šajā lietā ir daudz jautājumu. Viņš uzslavē Lietuvas kolēģu profesionālo darbu. «Notikumu secība norāda uz personu īpašo stāvokli – nespēju kontrolēt savu rīcību. Iemesls var būt gan prāta aptumsums, atslēgšanās no reālās vides, gan psihoaktīvu vai narkotisku vielu lietošana. Iespējams, ka neraksturīgo rīcību izraisīja vielas vai alkohols,» stāsta Vilks.

Déjà vu...

Procesi sabiedrībā norāda uz to, ka līdzīgi nežēlīgi noziegumi ir iespējami arī Latvijā, turpina Vilks. 80 līdz 90 procenti noziegumu tiek pastrādāti savtīgos nolūkos, tostarp izvarošanas un smagi miesas bojājumi, stāsta profesors. Nežēlīgā lietuviešu meitenes Ievas slepkavība ļoti atgādina uz nomaļa lauku ceļa notikušo traģēdiju, kas 2005. gadā pāršalca visu Latviju. Toreiz 30 gadu vecā alus darītavas «Aldaris» mārketinga direktore Laima Priedīte – gaiša, pozitīva meitene - apstājās, lai ziemas salā uz tumša lauku ceļa automašīnā uzņemtu nosalušu jaunieti. 15 gadu vecais, 7 klašu izglītību ieguvušais Pāvels Gaponovs nāca no trūcīgas ģimenes, bet, kā stāstīja kaimiņi un paziņas, bija ļoti mantkārīgs. Lai iegūtu mobilo telefonu, naudu un automašīnu, Gaponovs ar 20 naža dūrieniem cietsirdīgi noslepkavoja sievieti. Automašīnu, protams, pameta. Tiesā viņš izturējās bravūrīgi un vainu nenožēloja. Tiesa viņam piesprieda brīvības atņemšanu uz 15 gadiem. Tas nozīmē, ka Gaponovs pēc dažiem gadiem iznāks brīvībā. Vilks atgādina, ka no ieslodzījuma vietas cilvēku var atbrīvot krietni ātrāk – pēc tam, kad viņš izcietis trīs trešdaļas no piespriestā soda.

Gan Priedīte, gan Strazdauskaite piederēja sociāli augstākam slānim – izglītotas, veiksmīgas, materiāli nodrošinātas. Turpretim viņu slepkavas – neizglītoti, saistīti ar kriminālo pasauli, bravūrīgi, ar tieksmi pēc spožuma un dārgām lietām.

Judins norāda, ka šis nav vienīgais gadījums – tādu ir daudz. «Ir gadījumi, par ko mediji neraksta. Piemēram, kompānija dzer. Kad aptrūkstas naudas, viņi 10 eiro dēļ noslepkavo cilvēku. Dažreiz cilvēki ir neizpratnē: «Noslepkavoja 10 eiro dēļ?» Kāda gan nozīme summai? Vai tad miljona dēļ slepkavība būtu saprotama?»

Kāpēc otram ir, bet man nav?

Intervējot cilvēkus ieslodzījuma vietās, Judins pārliecinājies, ka galējas cietsirdības iemesls ir izkropļota domāšana un pilnīga bezjūtība, jebkāds empātijas trūkums. Tautā šādus cilvēkus dēvē par atsaldētiem. «Ir cilvēki, kuri redz tikai to, ka otram pieder dārgas, skaistas lietas, kādu viņam nav. Viņi neredz, ka otrs mācās, daudz strādā, ir apdāvināts un mērķtiecīgs. Viņi uzskata, ka dzīve viņiem ir parādā, jo viņiem pienākas, tikai tāpēc, ka viņi ir! Briesmīgākais, ka šie cilvēki ir gatavi slepkavot, nejūtot sirdsapziņas pārmetumus. Viens, kas sēdēja cietumā, man sacīja: «Jā, es esmu gatavs noslepkavot to, kurš neatdod prasīto. Ja viņš ir gatavs aizsargāt mantu, cik vērta ir viņa dzīvība?» Tas nozīmē, ka šā cilvēka loģika ir ačgārna – ja cilvēks aizstāv savu mantu, viņš ir mantkārīgs, tāpēc pats ir vainīgs, ja tiks nogalināts.»

Pirms kāda laika Lietuvas policijas pārstāvis, komentējot Strazdauskaites nogalināšanu, sacīja: «Mums jārunā nevis par laupīšanu, kurā kaut kas nogājis greizi, bet par sistēmiskām problēmām mūsu valstī, sabiedrībā. Par milzīgo plaisu dažādu sociālo slāņu starpā, par paaudzi, kas dzimusi pēc 1990. gada jau neatkarīgā Lietuvā. Tie ir mežoņi, alkoholiķi, narkomāni.» Judins piekrīt, ka dziļā plaisa starp turīgo un nabadzīgo slāni rada sociālo depresiju un labvēlīgu vidi mantiskiem noziegumiem, tomēr saka, ka visu nevar reducēt uz nabadzību. «Arī Skandināvijā ir bagātnieki un ubagi, bet līdzi just otram cilvēkam iespējams arī bez naudas un darba.

Ne jau lai apmierinātu primārās vajadzības, ne jau tāpēc, ka pietrūka maizes, banda uzbruka meitenei. Viņi bija gatavi darīt visu – arī nogalināt, lai nodrošinātu sev ekskluzīvu dzīvesveidu.

Pie vainas ir egocentrisms, sajūta «man ir tiesības uz visu».» Judins pārliecinājies, ka noziedznieki nejūtas vainīgi – gluži pretēji, viņi sevi attaisno. Pēc viņa domām, potenciālie slepkavas ir ārpus sabiedrības uzmanības loka, jo «problēmas ir galvā, bet pie psihologa viņi neiet.» Tipiski, ka noziedznieki vaino vecākus, bērnību, pirmo skolotāju, draugus, vidi – visu, tikai ne sevi! Viņi ir pārliecināti, ka citu veiksme ir būvēta uz viņu neveiksmes. Šī sajūta viņos rada zināmu komfortu. «Cik milzīga ir problēma, saprotam tikai tad, kad vairs neko nevar mainīt,» stāsta Judins.

Zemā «dzīvības cena»

Skaļi jārunā par to, kāda mūsu sabiedrībā ir «dzīvības cena» - dažos gadījumos tiek novērtēta nepieļaujami zemu, uzskata Vilks, vēršot uzmanību uz studentes Elīnas Pupiņas slepkavību, kas tika izdarīta pirms pieciem gadiem. Eksperts norāda, ka meitenes slepkavam Jānim Gaigalam tika piespriests niecīgs, «nesamērojams ar sekām» brīvības atņemšanas sods – tikai 9 gadi un 10 mēneši. «Meiteni, kura nāca no labas ģimenes un uzticējās cilvēkiem, viņš mocīja, piekāva, izvaroja, nogalināja.» Vilks norāda, ka tas turpina deformēt vērtību sistēmu.

Noziegumi atspoguļo sabiedrības stāvokli, saka Vilks. Pēc viņa domām, Latvijā ir «laba» augsne, lai tajā veidotos dažādas novirzes un patoloģijas. «Latvijā ir deviācijām labvēlīga vide. Dažos reģionos bezdarba līmenis ir uz pusi augstāks nekā valstī kopumā.

Ja katru vakaru starp televīzijas vēstījumiem – ziņās un filmās – ir 500 nonāvēšanas gadījumu, nav pārsteigums, ka šādi uzvedības modeļi tiek apgūti un daļā sabiedrības šķiet pieļaujami.

Depresīvajos reģionos, sociāli nelabvēlīgās vidēs, kur daudzi nepabeidz pat vidusskolu, par augstskolu nerunājot, bieži vien izdzīvošanas modelis ir nodarbošanās ar kontrabandu. Labākajā gadījumā viņi aizbrauc uz Īriju šņāpt kāpostus.»

Vilks saka, ka šie cilvēki nedzīvo izolēti, bet gan sabiedrības acu priekšā – ir jāspēj laikus identificēt problēmas. Viņš atgādina par traģisko Dobeles gadījumu, kad mazu bērnu acu priekšā vecāki nomira no narkotiku pārdozēšanas. Arī šī ģimene nedzīvoja mežā. Tas nozīmē, ka kompetentām iestādēm - pašvaldībai, sociālajam dienestam - ir jāreaģē uz procesiem sabiedrībā un jāspēj saskatīt draudošās briesmas. «Viena no parādībām, kas ietekmē noziedzības rašanos, ir izslēgtība no sociālajiem procesiem. Tradicionāli tiek runāts par sociāli atstumtajām sabiedrības grupām, bet izslēgtība ir kaut kas cits. Tā veicina ivolucionārismu (pretējs process evolūcijai) jeb pašiznīcināšanos. Nespējot normāli funkcionēt, cilvēki sevi iznīcina ar alkoholu, narkotikām, izdara pašnāvību.»

Vilks norāda, ka šobrīd sabiedrība transformējas no globālas uz postglobālu, bet izmaiņu pavadoņi ir cietsirdīgi noziegumi. «Vērtību modeļi pārveidojas jaunās sistēmās. Pētījumi apliecina, ka noteikta veida noziegumi atkārtojas, piemēram, kanibālisma gadījumi tiek atklāti ik pēc 20 gadiem. Tas liecina par augstu deformāciju.»

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu