Kriminālprocess tā sauktajā oligarhu lietā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) tika sākts pamatoti, taču tika izbeigts, jo pietrūka pierādījumu, turklāt aizdomās turētajiem tika nopludināta informācija, intervijā laikrakstam «Diena» stāstījuši ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers un lietas uzraugošais prokurors Māris Leja.
Kalnmeiers uzsvēra, ka kriminālprocess tika sākts pamatoti, jo pirms tam ļoti ilgi tika veikta operatīvā darbība - sarunu noklausīšanās. «No šīm sarunām izrietēja, ka, iespējams, ir noticis vai notiek noziedzīgs nodarījums. Lai pārbaudītu informāciju, kura tika iegūta operatīvās darbības rezultātā, tika sākts kriminālprocess,» stāstīja ģenerālprokurors, «operatīvā informācija kļūst par pierādījumu tikai tad, ja to var pārbaudīt un pierādīt Kriminālprocesa likuma noteiktā kārtībā. Tas, ka kaut kas ir noklausīts, pats par sevi vēl nav pierādījums.»
Lūgts vērtēt, vai šis kriminālprocess netika sākts ļaunprātīgi politiskās interesēs, Kalnmeiers pauda viedokli, ka netika. «Kriminālprocess tika sākts 2011.gada maijā, un pēc šīm veiktajām kratīšanām KNAB tā laika amatpersonas vienā balsī apgalvoja, ka pierādījumu ir kaudzēm, kastēm, ka viss ir neapgāžams un tiks pierādīts. Mēs neviens nespējām ne pārbaudīt, ne izkontrolēt, kas tad tur ir kratīšanās izņemts. Šajā pašā kabinetā atbildīgās amatpersonas dievojās, ka visi pierādījumi ir, tikai jāstrādā un jānoformē.»
«Kriminālprocesu sāk tādēļ, lai ar speciālām, likumā paredzētām metodēm vispār noskaidrotu, vai vispār ir noticis noziegums. Ja ir noticis, kad, kur, kas to ir izdarījis un kādi ir apstākļi. Viens no kriminālprocesa mērķiem ir panākt patiesības noskaidrošanu, lai netiktu sauktas pie atbildības nevainīgas personas. (..) Kriminālprocesa sākšana pati par sevi nav it nekas. Tā ir padziļināta kāda fakta un notikuma izpēte. Pie mums tas ir palicis no padomju laikiem, ka kriminālprocesa uzsākšana, krimināllietas ierosināšana, kā agrāk teica, tas nu ir kaut kas šausmīgs. Kriminālprocess nav nekas šausmīgs. Tā ir tikai padziļināta pārbaude līdz brīdim, kad procesā tiek iesaistīta persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību,» piebilda Kalnmeiers.
Prokurori piebilda, ka savulaik savākto pierādījumu kopums bija pietiekams gan kratīšanām, tostarp pie ekspolitiķa Aināra Šlesera, gan cilvēku atzīšanai par aizdomās turētajiem. «Bet pierādījumu bāze, kas nepieciešama apsūdzības celšanai vai pat notiesāšanai, ir pilnīgi atšķirīga. Tas, kas ir pietiekošs, lai personu atzītu par aizdomās turēto, var nebūt pietiekošs apsūdzētā statusa iegūšanai un vēl jo mazāk notiesājoša sprieduma taisīšanai.»
«Nedz KNAB vadība, nedz operatīvie darbinieki, nedz izmeklētājs neuztur apsūdzību tiesā, līdz ar to viņiem var nebūt priekšstata par to, kāds ir pierādīšanas standarts tiesā – tas, kas pietiek aizdomām, nav pietiekoši notiesājošam spriedumam. Saskaņā ar likumu prokurors ir tiesīgs nosūtīt lietu uz tiesu tikai tad, ja nešaubās, ka ar esošajiem pierādījumiem spēs pārliecināt tiesu, ka nepastāv saprātīgas šaubas, ka konkrēto noziedzīgo nodarījumu izdarījis konkrētais apsūdzētais,» piebilda Leja.
Leja piebilda, ka negatīvi vērtējams fakts, ka sarunu saturs tika nopludināts publiski, «jo krimināllietas materiālu, tajā skaitā sarunu, publicēšana izjauc izmeklēšanas taktiku. Tādā veidā aizdomās turētajiem priekšlaicīgi kļūst zināmi izmeklēšanas rīcībā iegūtie pierādījumi. Tas ir izmeklēšanas noslēpuma pārkāpums. Tā rezultātā aizdomās turētās personas var izstrādāt veiksmīgāku aizstāvības pozīciju, ko grūtāk atspēkot.»
Kalnmeiers atzīmēja, ka sarunas esot nopludinājuši paši KNAB darbinieki. Adlers skaidroja, ka KNAB apkarošanas blokā tika konstatēta informācijas noplūde. «Tas tika konstatēts jau pēc šā procesa sākšanas. Tad, kad uzsāka procesu pret vienu no šī bloka darbiniekiem par valsts noslēpuma izpaušanu par operatīvās informācijas izpaušanu citām personām, kas beigās nonāca pie Šlesera. Tas ir krimināllietā pierādīts. Šīs personas ir notiesātas. Kriminālprocesu uzsāka 2011.gada maijā, Šlesers par to, ka viņu noklausās, uzzināja vismaz 2009.gada 3.martā. Tātad viņš jau faktiski divus gadus zināja, ka viņam seko.»
KNAB darbiniece, kura piedalījusies operatīvajos pasākumos un kurai bija pieeja datubāzei, kurus telefonus noklausās, izpauda šo informāciju, piebilda Adlers. Par šiem pārkāpumiem sodītas trīs personas. «Ja cilvēks zina, ka viņu noklausās, un zina, ar kādiem cilvēkiem saistībā tas ir, viņš var imitēt,» piebilda Adlers.
