Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) padomes sēdē šodien nolemts aicināt arodorganizācijas un Latvijas Māsu asociāciju apsvērt iespēju ar 1.jūniju atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku, ja netiks paaugstināta darba samaksa un noteikta piemaksa par pagarināto normālo darba laiku.
(Papildināta pirmspēdējā rindkopa.)
Kā teica arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris, vienreiz jāsaka pietiek, piketu laiks ir beidzies, jāsāk rīkoties citādi.
Padome nolēma, ka jautājums par vienlaicīgu atteikšanos strādāt pagarināto normālo darba laiku atkārtoti tiks izskatīts LVSADA padomes sēdē 18.aprīlī.
Latvijas Māsu asociācijas valdes locekle Ilze Neparte norādīja, ka asociācijai ir sajūta, ka valstī nav izpratnes par situāciju veselības aprūpes nozarē. «Anormāla situācija, ka gadu desmitiem naudas pietiek citām nozarēm, bet, kad finansējums nepieciešams veselības aprūpei, tā aptrūkstas,» viņa sacīja.
Kā vairākkārt norādīja sēdes dalībnieki, kaut arī veselības aprūpe ierakstīta valdības deklarācijā kā prioritāra, tā nebūt tāda nav.
Neparte pauda, ka piespiedu darbs Latvijā ir aizliegts, taču veselības aprūpes darbinieki ir spiesti strādāt pagarināto normālo darba laiku, jo pretējā gadījumā ciestu pacienti. «Kāpēc piespiedu darbs Latvijā tiek īstenots pret ārstiem?» viņu vaicāja.
Māsu asociācijas prezidente Dita Raiska piebilda, ka nozarē pastāv dažādas problēmas, tostarp darbinieki noveco, bet jaunā paaudze nepievienojas, kā arī māsas strādā ar pārslodzi, kuras dēļ cieš gan paši veselības aprūpes darbinieki, gan pacienti.
Jau ziņots, ka tiesībsargs Satversmes tiesā cīnīsies par mediķu tiesībām saņemt papildu atalgojumu par pagarināto darba dienu. To aizvadītajā nedēļā tiesībsargs Juris Jansons atklāja intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta panorāma».
Tikmēr Veselības ministrijas (VM) pārstāve Daina Mūrmane-Umbraško aģentūrai LETA iepriekš norādīja: lai atteiktos no «normālā pagarinātā darba» mediķiem, turpmākajos trīs gados būtu nepieciešami 4 miljoni eiro ik gadu, Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijā sacīja Veselības ministrijas (VM) pārstāve Daina Mūrmane-Umbraško.
Tikmēr Veselības ministrijas (VM) pārstāve Daina Mūrmane-Umbraško aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka, lai pakāpeniski atteiktos no «normālā pagarinātā darba», samazinot to par 20 stundām gadā, ik gadu būtu nepieciešami papildus četri miljoni eiro. Tam nepieciešamos papildu līdzekļus 2018., 2019. un 2020.gadā VM pieprasīs, iesniedzot jaunās politikas iniciatīvas.
Ārstniecības likums nosaka, ka ārstniecības personai var noteikt «pagarinātu normālo darba laiku», kas nepārsniedz 60 stundas nedēļā un 240 stundas mēnesī. Ja ārstniecības personai noteikts «pagarināts normālais darba laiks», darba samaksu par papildu stundām nosaka proporcionāli darba laika pieaugumam.
