Atsakoties no pagarinātā darba laika, Vidzemes slimnīcā nepieciešami papildu 500 darbinieki

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: TASS

Atteikšanās no normālā pagarinātā darba laika ir labi vērtējama ideja, taču tuvākajā nākotnē to nav iespējams realizēt finanšu un darbaspēka trūkuma dēļ, pauda Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs.

Muskovs atzīst, ka būtu labi, ja atrisinātu jautājumu par normālo pagarināto darba laiku, «bet ne visu var ar naudu atrisināt». Problēma ir saistīta arī ar personāla skaita pietiekamību, kas šobrīd ir problēma ne vien Valmierā, bet visā Latvijā, teica slimnīcas vadītājs.

Ja tagad Vidzemes slimnīcā ir 700 darbinieku, tad, atceļot normālo pagarināto darba laiku, būtu nepieciešami vēl 500 cilvēku, lēš Muskovs.

Jau ziņots, ka Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) padomes sēdē šodien nolemts aicināt arodorganizācijas un Latvijas Māsu asociāciju apsvērt iespēju atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku ar 1.jūniju, ja netiks paaugstināta darba samaksa un noteikta piemaksa par pagarināto normālo darba laiku.

Kā teica arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris, vienreiz jāsaka: pietiek, piketu laiks ir beidzies, jāsāk rīkoties citādi. Padome nolēma, ka jautājums par vienlaicīgu atteikšanos strādāt pagarināto normālo darba laiku atkārtoti tiks izskatīts LVSADA padomes sēdē 18.aprīlī.

Tikmēr tiesībsargs Juris Jansons aizvadītajā nedēļā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta panorāma» sacīja, ka Satversmes tiesā cīnīsies par mediķu tiesībām saņemt papildu atalgojumu par pagarināto darba dienu.

Savukārt Veselības ministrijas (VM) pārstāve Daina Mūrmane-Umbraško aģentūrai LETA iepriekš norādīja: lai pakāpeniski atteiktos no «normālā pagarinātā darba», samazinot to par 20 stundām gadā, ik gadu būtu nepieciešami papildus četri miljoni eiro. Tam nepieciešamos papildu līdzekļus 2018., 2019. un 2020. gadā VM pieprasīs, iesniedzot jaunās politikas iniciatīvas.

Ārstniecības likums nosaka, ka ārstniecības personai var noteikt «pagarinātu normālo darba laiku», kas nepārsniedz 60 stundas nedēļā un 240 stundas mēnesī. Ja ārstniecības personai noteikts «pagarināts normālais darba laiks», darba samaksu par papildu stundām nosaka proporcionāli darba laika pieaugumam.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu