Ministru kabinets šodien apstiprināja kārtību, kādā policija veic videonovērošanu, kā arī šādas novērošanas rezultātā iegūto datu apstrādi, cita starpā paredzot, ka aizturēto personu novērošanas video glabā trīs mēnešus, bet citus - ne ilgā kā trīs gadus.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā veicama policijas iestāžu ēku, telpu un teritorijas, publisku vietu un tajās esošo personu un policijas apsargājamo objektu novērošana, izmantojot tehniskos līdzekļus, kā arī šādas novērošanas rezultātā iegūto datu apstrādes kārtību.
Šie noteikumi izstrādāti ņemot vērā, ka pagājušā gadā stājās spēkā grozījumi likumā «Par policiju», kas paplašina policijas iespējas veikt novērošanu.
Novērošanu ar tehniskajiem līdzekļiem pastāvīgi vai īslaicīgi atļauts veikt Valsts policijai, Drošības policijai, ostas policijai vai pašvaldības policijai.
Jaunā kārtība paredz, ka īslaicīgās aizturēšanas vietā ievietotās personas novērošanu veic 48 stundas no brīža, kad persona ievietota īslaicīgās aizturēšanas vietā. Savukārt tādu personu novērošanu, kuras ievietotas īslaicīgās aizturēšanas vietā ilgāk par 48 stundām, un tādu apcietināto un notiesāto personu novērošanu, kuras pārvietotas no izmeklēšanas cietuma vai brīvības atņemšanas iestādes, veic, ja ir pamats uzskatīt, ka persona var bēgt vai nodarīt sev kaitējumu.
Novērošanā iegūtos datus policijas iestāde glabā trīs mēnešus.
Savukārt novērošanā iegūtos datus, kuros konstatēts sabiedriskās kārtības apdraudējums, noziedzīgs nodarījums, meklēšanā esoša persona vai transportlīdzeklis, kā arī policijas iestādes ēkas, telpu un teritorijas, aizturēto personu un apsargājamā objekta drošības apdraudējums, glabā līdz kriminālprocesa, administratīvo pārkāpumu procesa, administratīvā procesa vai resoriskās pārbaudes pabeigšanai policijas iestādē, bet ne ilgāk kā trīs gadus.
Jaunā kārtība paredz, ka par novērošanu brīdina, izvietojot informatīvo zīmi.
