Tālākai apspriešanai kā reālākos Valsts prezidenta ievēlēšanas veidus nākotnē min tautas vēlētu prezidentu vai arī sistēmu, kurā valsts augstāko amatpersonu ievēlētu Saeima kopā ar pašvaldību pārstāvjiem.
Kā reālākos Valsts prezidenta ievēlēšanas veidus min tautas vai Saeimas un pašvaldību pārstāvju balsojumu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Uz šiem diviem variantiem šodien žurnālistiem norādīja Saeimas Juridiskās komisijas deputātu darba grupa prezidenta pilnvaru iespējamai paplašināšanai un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai vadītājs Ringolds Balodis (NSL).
Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes profesore Ilga Kreituse šodien darba grupas sēdē izteica piedāvājumu Valsts prezidentu ievēlēt ar divām trešdaļām Saeimas deputātu balsu, lai nodrošinātu valsts augstākajai amatpersonai lielāku leģitimitāti.
Balodis iepriekš norādījis, ka arguments, ka tautai nevar uzticēt vēlēt Valsts prezidentu, ir pret savu tautu un nacionālu valsti vērsts.
Šodien notika pēdējā darba grupas sēde, kurā piedalījās eksperti. Līdz maija sākumam darba grupai paredzēts sagatavot atzinumu par tās darba laikā gūtajām atziņām, kuras virzīt apspriešanai Saeimas Juridiskajā komisijā.
Juridiskās komisijas deputātu darba grupa Valsts prezidenta pilnvaru iespējamai paplašināšanai un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai izveidota 2015.gada februārī. Tajā no katras 12.Saeimas frakcijas deleģēts viens pārstāvis. Līdz šim notikušas desmit deputātu darba grupas sēdes, kurās veikta Latvijas pamatlikuma normu, kas attiecas uz Valsts prezidentu, analīze. Darba grupas sēdēs līdz šim piedalījušies aptuveni 100 eksperti un lietpratēji, tostarp, Valsts prezidenti, Saeimas priekšsēdētāji, Ministru prezidenti un valsts iestāžu vadītāji.