Privāto ārstniecības pakalpojumu tirgus apjoms Centrālās un Austrumeiropas valstīs turpina augt un šobrīd sasniedz jau 13,9 miljardus eiro un Baltijas valstis no šī privāto ārstniecības pakalpojumu tirgus veido 4%, liecina auditorkompānijas «PricewaterhouseCoopers» («PwC») jaunais pētījums «Pacients digitālajā pasaulē» («Patient in the digital world»).
Pētījumā konstatēts, ka lielāko daļu no privāto ārstniecības pakalpojumu tirgus apmēra Centrālās un Austrumeiropas valstīs veido Polija - 36%, bet Baltijas valstis veido mazāko apmēru - 4%. Privātās veselības aprūpes izdevumu pieauguma temps Centrālās un Austrumeiropas reģionā ir 6% gadā, un tā galvenais iemesls ir jaunās tehnoloģijas.
Gandrīz 60% pacientu Centrālās un Austrumeiropas reģionā interesē telemedicīnas risinājumi, kas ļauj pacientam ārstēties, nesatiekot ārstu.
Vislielākais potenciāls piemīt tādiem pakalpojumiem kā telekonsultācijas, telemonitorings, telediagnostika un telerehabilitācija.
«PwC» eksperti norāda, ka telekonsultāciju pakalpojumi gadā sasnieguši 2,1 reizes izaugsmes tempu, līdz ar to telekonsultāciju skaits 12 mēnešu laikā ir divkāršojies. Telekonsultāciju skaits visā Centrālās un Austrumeiropas reģionā 2015.gadā sasniedza apmēram 110 tūkstošus. Telemedicīnas progresu veicina strauji augošais privātās veselības aprūpes tirgus un pacientu relatīvi vieglā piekļuve jaunām tehnoloģijām, kā arī meklējumi pēc vēl efektīvākiem un lētākiem pakalpojumu meklējumiem. Centrālās un Austrumeiropas reģiona pacienti vislabprātāk izmantotu tādus telemedicīnas pakalpojumus kā ģimenes ārsts, terapeits, farmaceits, kardiologs un dermatologs.
«PwC» biznesa vadības konsultāciju un veselības sektora projektu vadītāja Latvijā Anita Kalniņa norāda, ka par spīti virknei trūkumu Latvijas veselības aprūpes sistēmā un ieilgušajam meklējumu procesam, kā padarīt efektīvus pārvaldības procesus un izmaksas, jāņem vērā arī reģionā un pasaulē notiekošais. «Lai saglabātu iekšējo un ārējo konkurētspēju gan privātajā, gan publiskajā medicīnas pakalpojumu jomā, Latvijā, tāpat kā citās Eiropas valstīs, ikviens jauns risinājums vai investīcija ir jāplāno tā, lai tiktu veicināta telemedicīnas attīstību. To veicina pacientu ieradumu maiņa un viņu pieaugošās vajadzības,» pauda Kalniņa.
Kalniņa arī uzsver, ka plānojot pakalpojumu attīstību medicīnas sektorā, nepārtraukti jāseko līdzi tehnoloģiju attīstībai un tam, lai Latvijai būtu iespēja sasniegt rezultātus telemedicīnā arī starptautiskā līmenī un valsts pacientiem saņemt pakalpojumus arī no ārvalstu speciālistiem. Privāto medicīnisko pakalpojumu sniedzējiem mainīgais tirgus un jaunas pacientu vajadzības liks ieviest uzņēmumos vairākas izmaiņas, citādi tie riskēs zaudēt savu tirgus daļu vai peļņas līmeni. Izmaiņas galvenokārt skars tos veselības aprūpes segmentus, kuros jau ir pieejamas jaunas tehnoloģijas un kuros vienlaikus ir vislielākais privātā finansējuma īpatsvars, piemēram, veselības pamata aprūpi un ambulatoro pacientu specializēto aprūpi.
«PwC» eksperti norāda, ka nākamās paaudzes veselības aprūpē arvien vairāk tiks izmantoti tehnoloģiski jauninājumi, piemēram, mobilās ierīces, speciālās lietotnes, telekonsultācijas un pat mākslīgā intelekta vai datu ieguves rīki. Arvien lielāks skaits pakalpojumu tiks sniegti attālināti pacienta mājās vai pakalpojumu punktos un pat tādās vietās kā aptiekās vai modernos tirdzniecības punktos.
«PwC» sniedz revīzijas pakalpojumus, kā arī nodokļu, juridiskās un biznesa konsultācijas. Uzņēmumu tīklā 157 valstīs strādā vairāk nekā 223 000 speciālistu, kuru uzdevums ir sniegt revīzijas pakalpojumus, kā arī nodokļu, juridiskās un biznesa konsultācijas.
