Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa šodien līdz 28.martam atlika skatīšanu Zolitūdes traģēdijas krimināllietā, tomēr šodien arvien plašas debates raisījās tieši par lietiskajiem pierādījumiem un dokumentiem, sacīja advokāts Dmitrijs Skačkovs.
Zolitūdes traģēdijas krimināllietā aizstāvība arvien prokuroriem pārmet dokumentu nesakārtošanu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jau vēstīts, ka pagājušajā nedēļā tiesa nolēma pāriet pie rakstveida pierādījumu pārbaudes lietā, bet tika konstatēts, ka tur ir ne tikai lietas materiāli, kas minēti lēmumā par lietas nodošanu tiesai, bet arī virkne dokumentu, kas nodoti tiesai, neatšifrējot to saturu un uz kuru apsūdzības daļu tie attiecas.
Aizstāvība šo jautājumu aktualizēja, un tiesa deva prokuratūrai nedēļu laika novērst trūkumus un precizēt, kurus dokumentus apsūdzības uzturētāji izmantos konkrētu apsūdzēto vainas pierādīšanai.
Kā aģentūrai LETA šodien norādīja apsūdzības uzturētāji, tiesa, pārejot pie rakstveida pierādījumu pārbaudes, no atsevišķiem aizstāvības advokātiem saņēma apsūdzības pusei veltītus pārmetumus par to, ka viņiem nav izprotams, kādi dokumenti atrodas lietai pievienotajos lietiskajos pierādījumos un kuri no tiem tiks izmantoti pierādīšanā. Ievērojot minēto, tika veikta lietisko pierādījumu sarakstā katra esošā pierādījuma sīkāka detalizācija.
«Vienlaikus norādām, ka arī pirms šo pārmetumu izteikšanas sarakstā bija norādīti un uzskaitīti visi lietā esošie lietiskie pierādījumi un dokumenti, savukārt tiesā izmantojamo pierādījumu uzskaitījums bija un ir atspoguļots lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai,» skaidro apsūdzības uzturētāji.
Tāpat prokurori norāda, ka tas, kāpēc konkrētais pierādījums ir attiecināms uz apsūdzību, ir vērtēšanas jautājums, «tāpēc tikai un vienīgi debatēs valsts apsūdzības puse motivēs savu viedokli par tā attiecināmību izvirzītajām apsūdzībām, savukārt patlaban joprojām norit tiesas izmeklēšana, kas ir nonākusi līdz stadijai, kad tiek pārbaudīti prokuroru tiesai iesniegti rakstveida pierādījumi».
2013.gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam «Maxima», dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Būveksperti secināja, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva.
Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.
Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām. Šīs personas ir ēkas būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma «Re&Re» būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.
Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.
Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai - izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas.
Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija.
Krimināllietā, kuru skata Pārdaugavas tiesa, apsūdzēta ir arī «Maxima» darbiniece Inna Šuvajeva.
Valsts apsūdzības uzturētājiem pabeidzot lasīt apsūdzību, neviena no deviņām apsūdzētajām personām savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzina.