Laikraksts: Nebija skaidri definētas drošības prasības Saeimas jauno telpu ierīkošanai

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Saeimas jauno telpu ierīkošanai neesot bijušas skaidri definētas drošības prasības, šodien vēsta laikraksts «Diena». Laikraksta rīcībā esošie dokumenti liecina, ka iecere par darbu ar valsts noslēpumu konkrētajās telpās oficiāli nekur nav tikusi fiksēta.

Būvdarbu plānošana jauniegādātajā ēkā - Jēkaba ielā 6/8 - 2012.gada nogalē sākās ar metu konkursu tās pārplānošanai un piebūves izveidei, kam sekoja sarunu procedūra par būvprojekta izstrādi. Jau pirms sarunu procedūras sākšanas Saeimas kancelejas vadība, informējot Saeimas prezidiju, bija izvirzījusi rakstiskas prasības jauno telpu funkcionalitātei, kuras bija jāņem vērā visiem pretendentiem, izstrādājot piedāvājumus. Projektēšanas uzdevumā kā mērķis ir noteikts «nodrošināt plašākas telpas stacionāro konferenču, sanāksmju rīkošanai un darba telpas Saeimas funkciju veikšanai». Iepirkuma prasībās minēts, ka ēkas cokolstāvā ir plānots izbūvēt darba kabinetus Finanšu un Tehnikas nodaļai, kā arī palīgtelpas.

Projektēšanas uzdevumā nav pieminēts, ka telpām cokolstāvā būtu plānots noteikt funkciju - darbam ar valsts noslēpumu.

Šim iepirkumam 2013.gadā sekoja atklāts konkurss par ēkas rekonstrukciju un restaurāciju. Saeimas kancelejas izstrādātajās un Saeimas prezidija apstiprinātajās prasībās nav ietvertas prasības attiecībā uz tādu telpu izbūvi, kurām būtu paredzēts īpašs statuss vai drošības prasības, vēsta «Diena».

Arī būvprojektā, kas izstrādāts saskaņā ar pasūtītāja doto Projektēšanas uzdevumu, nav paredzētas telpas, kam pēc to izbūves tiktu plānots noteikt valsts noslēpuma statuss. Līdz ar to likumsakarīgi arī konkursa nolikumā nav tikusi izvirzīta prasība par industriālās drošības sertifikāta nepieciešamību būvdarbu veicējam un tā apakšuzņēmējiem.

Kā norāda laikraksts, lēmums par iepirkuma uzvarētāju (SIA «Velve») ir pieņemts 2014.gada maijā. Četrus ar pusi mēnešu vēlāk, 9.oktobrī Saeimas prezidijs slēgtā sēdē pieņēmis lēmumu par visu Saeimas īpaša režīma telpu izvietojumu atsevišķā zonā.

Saeimas Preses dienests informē, ka šis lēmums ir konfidenciāls, savukārt Saeimas prezidija sēdes protokols - ierobežotas pieejamības informācija. «Diena» norāda, ka tieši šajā lēmumā, pirmo reizi oficiāli fiksēta doma par jaunās ēkas telpu izmantošanu darbam ar valsts noslēpumu.

Laikraksts norāda, ka ar šo klasificēto lēmumu nevarēja iepazīties četras ierindas juristes, kurām šādas pielaides nav bijis. Taču viņām piemēroti disciplinārsodi un pret viņām sākts kriminālprocess.

Lai gan procesā iesaistītās darbinieces nevēlējās situāciju komentēt, laikrakstam zināms, ka, apstrīdot disciplinārsodus, viņas norādījušas uz faktu, ka līdz pat šim brīdim neviens Saeimas kancelejas Publisko iepirkumu un juridiskā atbalsta nodaļas darbinieks šo Saeimas prezidija lēmumu nav ne saņēmis, ne iepazīstināts ar tā saturu. «Dienas» rīcībā ir informācija, ka nevienam Publisko iepirkumu un juridiskā atbalsta nodaļas darbiniekam nav izsniegta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam, līdz ar to arī nevienam no viņiem nav bijušas un vēl līdz šim brīdim nav tiesību zināt konfidenciālu dokumentu saturu.

Kā norāda laikraksts: «Dienas» rīcībā esošie dokumenti liek domāt, ka pašlaik faktiski ir nozīmēti grēkāži, lai piesegtu haosu, neizdarības un nesaskaņas augstākajā politiskajā un administratīvajā līmenī.

Jau ziņots, ka ierosināts kriminālprocess par drošības prasību neievērošanu parlamentā. Kriminālprocess ierosināts saistībā ar faktu, ka Saeimas jaunajā ēkā, Jēkaba ielā 6/8, Nacionālās drošības komisijas telpas nevar akreditēt, jo tajās nav iespējams nodrošināt valsts noslēpuma aizsardzību.

Saistībā ar šo kriminālprocesu uz Drošības policiju saukts Saeimas kancelejas vadītājs Māris Steins, Saeimas izpilddirektors Valdis Ziemelis kā arī Publisko iepirkumu un juridiskā atbalsta nodaļas darbinieces. Par notikušo tiekot vērtēta arī bijušā Saeimas iekšējās drošības vadītāja Jāņa Gulīša atbildība.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu