Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) no citādām Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) reorganizācijas formām atteikusies, jo tās nenodrošinātu ne maksimāli efektīvu resursu izlietojumu, ne arī vienlīdzīgas iespējas apvienojamo augstskolu personālam.
Kā skaidrots rīkojuma projekta par RPIVA likvidāciju, to pievienojot Latvijas Universitātei (LU), anotācijā, IZM bija saņēmusi Augstākās izglītības padomes (AIP) lūgumu vērtēt citas RPIVA reorganizācijas iespējas.
IZM norādīja, ka tādas ir vērtētas, izskatot iespēju saglabāt RPIVA struktūru, to pievienojot LU aģentūras statusā. Taču IZM secināja, ka šāds risinājums nenodrošinās reorganizācijas mērķa sasniegšanu, proti, maksimāli efektīvu resursu izlietojumu, radīs pārvaldības un funkciju dublēšanās situāciju.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) Ministru kabineta sēdē skaidroja, ka, ja RPIVA tiktu pievienota LU kā struktūrvienība, tad par turpmākajiem procesiem būtu atbildīga tikai LU, bet IZM nevarētu sekot līdzi izvirzīto mērķu sasniegšanai.
«IZM var atbildēt par kvalitāti tad, ja var sekot procesam. Ja RPIVA būtu LU struktūra, tad tā būtu tikai LU kompetence,» teica ministrs.
Līdz ar to, lai izveidotu konceptuāli jaunu skolotāju izglītības sistēmu, IZM ieskatā ir nepieciešams pilnībā apvienot abu augstskolu akadēmiskos, intelektuālos un materiāltehniskos resursus un integrēt skolotāju sagatavošanu ar citu akadēmisko jomu studijām un pētniecību.
Tādējādi IZM sagatavotais rīkojuma projekts paredz pilnīgu RPIVA integrāciju LU.
IZM skaidroja, ka augstākās izglītības institūciju konsolidācija kopš 21.gadsimta sākuma ir Eiropas aktuālā prakse. Laika posmā no 2000.gada līdz 2015.gadam kopā Eiropas Savienībā tika apvienotas 92 institūcijas, piemēram, 11 augstskolas Lielbritānijā, astoņas augstskolas Dānijā, piecas institūcijas Norvēģijā un piecas institūcijas Zviedrijā. Augstskolas tiek apvienotas, lai mobilizētu resursus izglītības inovācijām un kvalitātes paaugstināšanai, sasniegtu kritisko masu starptautiskajai konkurētspējai, lai apvienoto resursu ietvaros uzturētu infrastruktūru, optimizētu uzturēšanas un pakalpojumu izmaksas, kā arī adekvāti atalgotu akadēmisko personālu.
IZM norādīja, ka, piemēram, Igaunijā konsolidācijas rezultātā augstskolu skaits tika samazināts no 41 uz 29, pārsvarā vertikālās apvienošanas rezultātā, kad mazākas augstskolas, kas specializējās vienā jomā (piemēram, pedagoģijā) tika integrētas lielākās - universitātēs.
Arī Latvijā notiek konsolidācijas process, uzsvēra IZM. Jau tagad augstskolās tiek integrēti zinātniskie institūti un ir pievienotas vairākas koledžas. Piemēram, vairāki zemkopības jomas zinātniskie institūti ir pievienoti Latvijas Lauksaimniecības universitātei un tiek gatavots rīkojuma projekts par Latvijas Hidroekoloģijas institūta pievienošanu Daugavpils Universitātei.
Kopš 2013.gada ir notikusi 40 zinātnisko institūtu - zinātnes bāzes finansējuma saņēmēju - konsolidācija 22 institūtos, izveidojot lielākas, konkurētspējīgākas vienības.
