Sabiedrisko mediju pārvaldības uzlabošanai nepieciešama jauna Sabiedrisko mediju likuma izstrāde un neatkarīgas institūcijas - Sabiedrisko mediju padomes izveide, šodien diskusijā «Latvijas sabiedriskie mediji - stabilas demokrātijas pīlāri» sacīja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (VL-TB/LNNK).
Laizāne norādīja, ka reformas sabiedrisko mediju vides pārvaldībā nepieciešamas saistībā ar pretrunām, kas ilgstošā laika posmā radušās, pārvaldot sabiedriskos medijus un nozari kopumā.
Viņa uzsvēra, ka mediju jomā Latvijā pastāv būtiska nozares stratēģijas izstrādes pienākuma problēma, regulāras finanšu vadības problēmas un ierobežota sabiedrības līdzdalība sabiedriskā pasūtījuma izstrādē. Tāpat, pēc Laizānes teiktā, Eiropas Plašsaziņas līdzekļu likuma (EPLL) regulējums ir novecojis, kļuvis pretrunīgs, turklāt sabiedrisko mediju padomes ideja parādījusies jau EPLL izstrādes laikā.
Politiķe nepieciešamību pēc pārmaiņām Latvijas sabiedrisko mediju pārvaldes modelī pamatoja arī ar pašreizējā mediju jomas regulējuma lakoniskumu, kas radot tiesisko nenoteiktību, un ar nesen veiktajiem grozījumiem Nacionālās drošības likumā un Komerclikumā, kas paredz, ka turpmāk vajadzēs saņemt valdības atļauju, lai kādas personas iegūtu būtisku ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā, tostarp arī konkrētās mediju organizācijās.
Iepazīstoties ar sabiedrisko mediju pārvaldības regulējumu un modeļiem vairākās Eiropas valstīs, tostarp Vācijā, Lielbritānijā, Zviedrijā, kā arī dažādu plānošanas dokumentu izstrādes procesā veiktajiem secinājumiem un starptautiskām rekomendācijām sabiedrisko mediju pārvaldībai, secināts, ka ir nepieciešams izstrādāt jaunu tiesību normu un izveidot jaunu neatkarīgu institūciju.
Pēc Laizānes teiktā, ja tiktu īstenota iepriekšminētā iniciatīva, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) saglabātu nozares regulatora un kompetentās institūcijas komerciālo elektronisko mediju attīstības jautājumos.
Lai izstrādātu jauno likumu un izveidotu Sabiedrisko mediju padomi, attiecīgi tiktu veikti grozījumi EPLL un citos saistītajos tiesību aktos ar ietekmi uz sabiedrisko mediju pārvaldību.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja uzsvēra, ka priekšlikumi saskan ar Mediju politikas pamatnostādnēm 2016.-2020.gadam un to īstenošanas plānu.
Kā skaidroja Laizāne, Sabiedrisko mediju padomes sastāvu noteiktu Saeima, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), kā arī nevalstiskās organizācijas un Ministru kabineta Sadarbības memoranda organizācijas. Saeima varētu iecelt četrus locekļus, tostarp, respektējot opozīciju, LDDK un LBAS - katra pa vienam padomes loceklim, un NVO izvirzītu trīs padomes locekļus. Saeimas pārstāvju pilnvaru termiņš būtu tikpat ilgs kā padomes sasaukuma periods, LDDK un LBAS pārstāvju pilnvaras būtu trīs gadi, savukārt NVO pārstāvjiem - pieci gadi.
Laizāne uzsvēra, ka padomes locekļi nebūtu atsaucami un tie nebūtu institūciju, kuras tos izvirza, biedri, bet gan tikai kandidāti.
Jaunais sabiedrisko mediju pārvaldības modelis paredzētu atgriešanos pie vēsturiskā pārvaldības modeļa ar vienu valdes locekli - ģenerāldirektoru katrā sabiedriskajā medijā. Tāpat tas noteiktu jaunu institūciju izveidi, kur galveno redaktoru iedibinātu ar valdes funkcijām redakcionālās vadības jomā.
Savukārt, lai veicinātu satura kvalitātes un atbildīguma veicināšanu sabiedriskajos medijos, tiktu izveidots jauns institūts - Sabiedrisko mediju ombuds. Tas uzraudzītu saturu un izskatītu individuālās sūdzības par saturu. Ombudam piemistu rekomendējoša funkcija, kas balstīts ētikas kodeksos un redakcionālajās vadlīnijās ar mēķi novērst/labot medija nodarīto kaitējumu un atjaunot sabiedrības uzticēšanos. Ombudu ieceltu Sabiedrisko mediju padome.
Laizāne norādīja, ka jaunais Latvijas sabiedrisko mediju pārvaldes modelis paredzēs ētikas kodeksu un redakcionālo vadlīnju izveidi, nodrošinās sabiedrības līdzdalību sabiedriskā pasūtījuma izstrādē, atteikšanos no konsultatīvajām padomēm, sabiedriskā pasūtījuma definēšanu, kā arī finansējuma piešķiršanas kritēriju noteikšanu jaunā pārvaldes modeļa ieviešanai.
