Stradiņa universitāte nopirkusi Daugavpils reģionālās slimnīcas daļas

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) šā gada sākumā iegādājusies SIA «Daugavpils reģionālā slimnīca» kapitāldaļas, par pirkumu samaksājot 100 000 eiro, svētdien ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums «de facto».

Daugavpils reģionālās slimnīcas lielākais īpašnieks ir Daugavpils dome (89,2%). Pārējie īpašnieki ir Daugavpils novada un Ilūkstes novada pašvaldība.

Daugavpils dome cer, ka, RSU iegādājoties slimnīcas kapitāldaļas, tiks pavērts ceļu uz slimnīcu jaunajiem ārstiem, jo slimnīcā katastrofāli trūkst speciālistu. Slimnīcā pašlaik ir brīvas 24 dažādu specialitāšu ārstu vietas, un tā meklē arī medmāsu. Tāpat arī, piemēram, lai nodrošinātu ārstus insulta vienības pastāvēšanai, Daugavpils reģionālā slimnīca par vienu dežūru neirologam maksā pat līdz 500 eiro.

SIA «Daugavpils reģionālā slimnīca» valdes loceklis Reinis Joksts («Latgales partija») atzīst, ka viņiem kā reģionālai slimnīcai jānodrošina nepārtraukta palīdzība astoņās specialitātēs, un tā šobrīd ir problēma: «Faktiski visas šīs specialitātes, kas ir tās obligātās, minimālās, mums ir akūtas - tas ir gan anesteziologi, gan traumatologi, gan ginekologi - dzemdību speciālisti, neirologi.»

Reģionālā slimnīca to nevarētu nodrošināt, ja nepiesaistītu speciālistus gan no citām reģiona slimnīcām, gan Rīgas.

Jau iepriekš minētajai insulta vienībai jāspēj operatīvi sniegt palīdzību. Šādas vienības Latvijā ir sešas. Daugavpils reģionālā slimnīca no tās atteikties nevēlas, taču arī to nodrošināt nav vienkārši. No kādreiz septiņiem neirologiem tagad slimnīcā strādā vien trīs.

Tomēr, lai saplānotu nepārtrauktas dežūras, slimnīca izvēlējusies neirologus piesaistīt ar lielāku atlīdzību. Par vienu dežūru šeit ārstam maksā līdz 500 eiro. Tagad uz dežūrām Daugavpils insulta vienībā brauc divi ārsti no Rīgas, viens no Preiļiem un viens no Krāslavas. Taču pat salīdzinoši lielā samaksa nav likusi ārstiem pārcelties uz pastāvīgu darbu Daugavpils slimnīcā.

Raidījums vēsta, ka, pēc ekspertu aprēķiniem, pēc pieciem, septiņiem gadiem Latvijā pietrūks gandrīz tūkstoš ārstu (-973) un vairāk nekā trīs tūkstoši māsu (-3051).

Daugavpils piemērs rāda, ka atalgojumam jābūt ievērojami lielākam, lai ieinteresētu mediķus. Un tik lielu algu kāpumu vismaz pāris tuvāko gadu laikā no veselības aprūpes reformas nevar sagaidīt. Paralēli atalgojuma celšanai ir piedāvājums veidot slimnīcu sadarbības teritorijas. Tas nozīmē, ka lielākajā un labākajā slimnīcā sniegs plaša spektra palīdzību, bet netālu esošās – mazākās slimnīcas būs kā atbalsta slimnīcas ilgtermiņa aprūpei un vienkāršākām manipulācijām. Iecerēts, ka, precīzi saplānojot pakalpojumus, arī samazināsies slimnīcu savstarpēja cīņa par ārstiem.

«Tas, ko es redzu šai sadarbības ietvarā, ir, ka nenotiek tā, ka, piemēram, Krāslava samaksā vēl pusotru reizi vairāk un tagad pārvilina vienīgo neirologu pie sevis. Lai tas nenotiktu, neiroloģiskā palīdzība tad ir tikai Daugavpilī, un to palīdzību var saņemt tikai tur. Un tas pats tieši attiecas uz kardiologiem. Terapeitiskā palīdzība hroniskiem pacientiem var tikt sniegta gan Krāslavā, gan Preiļos. Te ir tā nianse,» raidījumam skaidrojusi veselības ministre Anda Čakša.

Daugavpilij šobrīd noslēgti 34 līgumi ar topošajiem speciālistiem. Lielākā daļa no viņiem slimnīcā parādīsies pēc diviem, trim gadiem. Bet pēc studijām saistības ar slimnīcu būs uz pieciem gadiem. Ārsta profesijas turpmākai attīstībai Veselības reformu plāns pieskaras ļoti īsi, norādot, ka, plānojot studijas, ir jāņem vērā aprēķini par nepieciešamo ārstu skaitu.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu