Iknedēļas žurnāla «Ir» žurnāliste Indra Sprance otro reizi pēdējo piecu mēnešu laikā izsaukta uz Valsts policiju sniegt paskaidrojumus par rakstiem, kas skar maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu.
VP atkal pratinājusi žurnālisti Spranci, lūdzot atklāt avotus rakstam par administratoru Sprūdu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā vēsta žurnāls, policija saistībā ar «Ir» rakstu par Sprūda atcelšanu no uzņēmuma «Dzimtā sēta» administratora amata sākusi pārbaudi par iespējamu noziegumu, kas paredzēts Krimināllikuma 200.pantā - neizpaužamu ziņu izpaušana. Sprance izsaukta uz policiju sniegt paskaidrojumus par šo rakstu. Šī ir jau otrā reize piecu mēnešu laikā, kad žurnālistei jāsniedz paskaidrojumi policijā par «Ir» rakstiem, kas skar maksātnespējas administratoru Sprūdu.
Resoriskā pārbaude 23.martā sākta VP Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 1.nodaļā un tās veicēji neatklāj, kas pieprasījis to ierosināt. Pārbaudes laikā policija 5.aprīlī prasījusi Sprancei atklāt avotus, kas snieguši informāciju rakstam «Tiesas lēmums atcelt Sprūdu no «Dzimtās sētas» administrēšanas, visticamāk, saistīts ar likumpārkāpumu».
Tiesa 9.martā atcēla Sprūdu no uzņēmuma «Dzimtā sēta» administratora amata, pamatojoties uz Maksātnespējas administrācijas pieteikumu. Pēc Sprūda prasības lieta tika izskatīta slēgtā sēdē, tāpēc sīkākas ziņas par pārkāpumiem, kas bijuši atcelšanas pamatā, netika izpaustas. Taču «Ir» 15.martā publicēja rakstu, kurā cita starpā noskaidroja, ka Sprūds savai aizstāvībai bija aicinājis tiesā liecināt bijušo Maksātnespējas administrācijas vadītāju Ervīnu Ābeli.
Kā raksta «Ir», lai gan Ābele intervijā žurnālam pats apstiprināja liecināšanas faktu, policija pārbaudes ietvaros centusies izdibināt, no kādiem avotiem žurnāliste par šo liecību uzzinājusi. Sprance atteicās atklāt avotus, norādot, ka avotu aizsardzība ir būtisks žurnālistu darba princips, ko aizsargā kā Latvijas likumi, tā Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse, nodrošinot preses iespējas informēt sabiedrību un īstenot būtisko «sargsuņa lomu» demokrātijā. Preses likums pieprasa redakcijai saglabāt avota noslēpumu. To atklāt var uzdot tikai tiesa.
Šī nav pirmā reize, kad likumsargi iztaujā Spranci par avotiem, kas snieguši informāciju rakstiem.
Šā gada 13.februārī žurnālistei bija jāierodas Drošības policijā sniegt liecības par interviju, kurā bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieks Juris Jurašs atklāja, ka viņam piedāvāts kukulis viena miljona eiro apmērā saistībā ar kukuļošanas krimināllietu pret kādreizējo «Latvijas Dzelzceļa» vadītāju Uģi Magoni un Igaunijas uzņēmēju Oļegu Osinovski.
Savukārt pērn 30.novembrī Sprance bija izsaukta sniegt paskaidrojumus Valsts policijas Iekšējās drošības birojā, kas pēc Sprūda iesnieguma pārbaudīja slepenas izmeklēšanas informācijas noplūšanu. Žurnāliste tika izvaicāta par avotiem, kas snieguši informāciju pērn maijā publicētajam «Ir» rakstam par Valsts policijā iestrēgušu kriminālizmeklēšanu saistībā ar iespējamu krāpšanu Sprūda administrētajā uzņēmumā «Dzimtā sēta».
LETA arī ziņoja, ka martā stājās spēkā spriedums, ar ko noraidīta Sprūda prasība pret žurnālu «Ir», žurnāla redaktori Nelliju Ločmeli un žurnālisti Spranci par goda un cieņas aizskārumu.
Sprūds vērsās tiesā par žurnāla publikācijā «Maksātnespējas ķēķis» publicēto informāciju. Pēc viņa domām, publikācijā bija negatīvas asociācijas raisošs noformējums, tajā bija pausts nesamērīgi aizskarošs viedoklis bez jebkādas faktiskās bāzes, kā arī norādītas nepatiesas ziņas un fakti.
Sprūds toreiz lūdza piedzīt 16 150 latu (22 422 eiro) lielu mantisku kompensāciju. Tomēr vēlāk tiesvedībā Sprūds bija iesniedzis pieteikumu, vēloties palielināt morālā kaitējuma kompensācijas prasību par 12 900 eiro. Tiesa to nepamierināja.